Morfoloģija un bioloģija. Vidēja lieluma pīle ar baltu ķermeņa apakšpusi. Tēviņam riesta tērpā sarkanbrūna galva un krūtis, raksturīga dzeltenbrūna piere, pelēka mugura. Stāvošam vai peldošam putnam labi redz baltu svītru sānos un melnu zemasti, kas kontrastē ar balto vēderu. Lidojumā redzams uzkrītoši balts plecu laukums. Mātīte brūnganpelēki raibumota. Caurceļošanas laikā, kad pulcējas lielākos baros, bieži dzirdama raksturīgā tēviņa balss. Atpūtas vietā baros var būt vairāki tūkstoši putnu. Barojas galvenokārt ar augiem. Ligzda uz zemes vai peldošā slīkšņā. Dējumā parasti 8–9 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Eiropas DR daļā un Ziemeļāfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Islandes caur Ziemeļeiropu plašā zonā līdz pat Kamčatkas pussalai. Ziemošanas areāls – Eiropas DR daļa, Ziemeļāfrika, Nīlas ieleja, Āzijas D un DA daļa. Ziemā ieceļo arī Ziemeļamerikā (BirdLife International 2017). Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.– 2004. gadu ligzdošanas izplatība nav būtiski mainījusies. Starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu tā ir šķietami mazinājusies, taču tas varētu būt skaidrojams arī ar novērojumu interpretāciju (attiecināšanu uz ligzdošanu vai nē) (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 224 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 63 995 km2. Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1620 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 80 257 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācija sarūk. Ļoti nelielā Baltkrievijas ligzdojošā populācija ir stabila. Arī Krievijas Eiropas daļas populācija īstermiņā ir stabila, taču ilgtermiņā tā pieaug. Igaunijā ligzdojošā populācija sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–99 pāri (0–198 pieauguši indivīdi). Populācijas īstermiņa tendence nav zināma, bet ilgtermiņā tā ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 43%. Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma, taču, ņemot vērā ligzdojošo populāciju sarukumu Somijā un Igaunijā, iespējams, tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo augstajos purvos, aizaugušos ezeros un zivju dīķos, caurceļošanas laikā sastopams dažādos ezeros, zivju dīķos, upēs un citos mitrājos, retāk jūras piekrastē (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 15. septembra līdz 30. novembrim. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 492,2 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav identificēti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga ir jutīga pret rekreācijas aktivitāšu radīto traucējumu, piesārņojumu, tostarp ar naftas produktiem, mitrāju nosusināšanu, kūdras ieguvi, pārmaiņām mitrāju apsaimniekošanā. Potenciāls drauds ir arī putnu gripa un arī saindēšanās ar svinu, norijot svina skrotis (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” baltvēderis ir izveidošanas mērķsuga dabas liegumos “Vecdaugava” un “Sedas purvs”. Baltvēderim Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina efektīva svina munīcijas lietošanas aizlieguma mitrājos kontrole.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Wigeon − Mareca penelope. The number breeding distribution in Latvia has not changed significantly between 1980–1984 and 2000–2004. Between 2000–2004 and 2013–2017, it seems to have declined, but this could also be due to the interpretation of observations (by either attributing the observations to breeding or not). The AOO of the breeding population is 224 km2, the EOO – 63,995 km2. The breeding population is estimated at 0–99 pairs (0–198 adult individuals). The short-term population trend is unknown, but it is negative in the long term. Over three generations, the population has declined by 43%. The AOO of the migrating population is 1,620 km2, the EOO – 80,257 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 10,000 adult individuals. The population trend is also unknown, however, given the decline of breeding populations in Finland and Estonia, it is likely to be declining. The species breeds in raised bogs, overgrown lakes and fish ponds. During migration, it can be found in various lakes, fishponds, rivers and other wetlands, as well as, less frequently, on the sea coast. The species is sensitive to disturbance caused by recreational activities, pollution, including oil pollution, drainage of wetlands, peat extraction and changes in wetland management. Bird flu is also a potential threat, as is lead poisoning from the ingestion of lead shot. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. The conservation of the species requires the enforcement of an effective ban on the use of lead ammunition in wetlands.
Literatūras saraksts
