Morfoloģija un bioloģija. Par meža pīli mazāka pīle. Tēviņam riesta tērpā balti sāni un vēders, pārējais apspalvojums melns. Uz galvas un pakausī pagarinātas spalvas veido cekulu. Mātīte brūngana, cekuls neliels. Ļoti sabiedriska gada lielākajā daļā. Pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, lai gan ēd arī ūdensaugu sēklas. Ligzdo gan uz salām, gan slīkšņās, nereti kaiju kolonijās. Dējumā 7–12, retāk 2–14 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo galvenokārt Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes zemēs, arī Šveicē un Ziemeļitālijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Islandes pāri visai Eirāzijai, dienvidos līdz Kazahstānai un Mongolijai. Ziemo Eiropas centrālajā, R un D daļā, Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, areālam izplešoties uz dienvidiem (Keller et al. 2020). Starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība Latvijā ir mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 568 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 69 868 km2. Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 412 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 63 394 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācija sarūk. Somijā, Krievijā, Igaunijā (ilgtermiņā) un Lietuvā (īstermiņā) ligzdojošā populācija sarūk. Baltkrievijā populācija sarūk (BirdLife International 2021). Ligzdojošā populācija sarūk arī Baltijas jūras reģionā kopumā (HELCOM 2023a). Latvijā ligzdojošā populācija ir 800–1000 pāru (1600–2000 pieaugušu indivīdu). Lai gan tā klasificēta kā stabila gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (Ķerus u. c. 2021), trijās paaudzēs ir noticis neliels samazinājums – par 11%. Baltijas jūrā ziemojošā populācija sarūk (HELCOM 2023b). Latvijā ziemojošā populācija vidēji ir 741 pieaugušais indivīds. Populācija pieaug.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo lielākas seklas, aizaugošas ūdenstilpes, zivju dīķus, dažkārt arī purvu ezeriņus (LOB 1999). Ziemo galvenokārt jūrā un piejūras ūdeņos. Paaudzes ilgums: 6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 52,4 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Austrumeiropā galvenais drauds ligzdojošajai populācijai ir ligzdošanas dzīvotņu zudums, tām aizaugot ar krūmiem un blīviem niedrājiem dabiskās sukcesijas vai apsaimniekošanas pārtraukšanas dēļ. Invazīvās sugas Amerikas ūdele Neogale vison un jenotsuns Nyctereutes procyonoides ne tikai mazina perējumu un mātīšu skaitu, bet var izraisīt arī kaiju koloniju izzušanu. Pieaugusi arī vārnu dzimtas putnu plēsonība. Ņemot vērā putnu koncentrēšanos apstāšanās un ziemošanas vietās, suga ir jutīga pret naftas piesārņojumu (Viksne et al. 2010). Sugu apdraud arī traucējums, ko rada rekreācija un pilsētu attīstība. Suga tiek arī medīta. Ņemot vērā sugas jutību pret putnu gripu, to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” cekulpīle ir viena no izveidošanas mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Sauka”, “Engures ezers”, “Pape”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Babītes ezers”, “Vecdaugava”, “Užava”, “Sātiņu dīķi”, aizsargājamajā jūras teritorijā “Rīgas līča rietumu piekraste”. Cekulpīlei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Notiek ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāuztur dzīvotnes ezeru salās un piekrastē un jāierobežo invazīvās sugas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Tufted Duck − Aythya fuligula. The AOO of the population breeding in Latvia is 568 km2, the EOO – 69,868 km2. The breeding population is estimated at 800–1,000 pairs (1,600–2,000 adult individuals). Although it is classified as stable in both the long term and short term, a slight decline of 11% has occurred over three generations. The AOO of the wintering population is 412 km2, the EOO – 63,394 km2. The average wintering population is estimated at 741 adult individuals. The population is growing. The species inhabits larger shallow, overgrown water bodies, fish ponds, as well as, occasionally – wetland lakes. It mainly winters at sea and in coastal waters. In our region (Eastern Europe), the main threat to the breeding population is the loss of breeding habitats due to overgrowth with shrubs and dense reedbeds as a result of natural succession or suspension of management. The invasive species Neogale vison and Nyctereutes procyonoides not only reduce the number of broods and females but can also lead to the disappearance of gull colonies. There has also been an increase in Corvidae predation. Considering the concentration of birds in staging and wintering areas, the species is sensitive to oil pollution. The species is also threatened by disturbance caused by recreation and urban development. The species is also being hunted. Considering the susceptibility of the species to avian influenza, it may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires maintenance of the habitats on lake islands and along the coast, as well as the control of invasive species.
Literatūras saraksts
