Morfoloģija un bioloģija. Mazāks nekā lielais ķīris, gariem spārniem un šķeltu asti. Pieaugušais putns balts ar gaiši zilganpelēku muguru un spārnu virspusi un melnu galvas virspusi. Knābis sarkans. Kājas sarkanas (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no zivīm, bet ēd arī bezmugurkaulniekus. Ligzda – sekla bedrīte uz zemes. Dējumā 2–3 olas (BirdLife International 2021). Gājputns (Baumanis, Klimpiņš 1997).
Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kas aptver Ziemeļamerikas un Eirāzijas Z daļu. Ziemo Klusā, Indijas un Atlantijas okeāna D daļā, Antarktīdas piekrastē (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies (Keller et al. 2020). Izplatības pārmaiņas Latvijā sugas retās sastopamības dēļ nav iespējams novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 16 511 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2018). Eiropas populācija ir stabila. Krievijas populācija ilgtermiņā stabila (īstermiņa tendence nav zināma). Igaunijas un Somijas populācijas pieaug (BirdLife International 2021). Arī Baltijas jūras kopējā populācija pieaug (HELCOM 2023). Latvijā ligzdojošā populācija ir 5–20 pāri (10–40 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Pārrēķinot ilgtermiņa populācijas tendenci uz triju paaudžu periodu, ir secināms, ka, turpinoties populācijas lejupslīdei, trijās paaudzēs kritums varētu sasniegt 94%.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama jūras piekrastē (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 11,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Skandināvijā vismaz pagātnē tika ievāktas olas (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu potenciāli apdraud klimata pārmaiņas, ņemot vērā sugas izplatības saistību ar kontinenta galējiem ziemeļiem. Daudzviet Skandināvijā savulaik skaita lejupslīdi izraisījusi olu vākšana. Dažviet problēmas var radīt Amerikas ūdeles Neogale vison plēsonība. Mirstību var izraisīt arī toksisko aļģu savairošanās. Ticami, ka sugu būtiski negatīvi ietekmē piesārņojums un rekreācijas radītais traucējums. Novērota korelācija arī starp populācijas lejupslīdi un kaiju skaita pieaugumu (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” jūras zīriņš ir viena no izveidošanas mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Piejūra”, “Engures ezers”, “Pape”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Randu pļavas”, “Vecdaugava”, “Užava”, “Ovīši”, aizsargājamās jūras teritorijās “Akmensrags”, “Selga uz rietumiem no Tūjas”. Jūras zīriņš ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Randu pļavas” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā ligzdošanas vietas, tostarp, novēršot traucējumu ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Arctic Tern − Sterna paradisaea. The assessment of distribution changes in Latvia is impossible due to the rare occurrence of the species. The AOO of the breeding population is 36 km2, the EOO – 16,511 km2. The breeding population is estimated at 5–20 pairs (10–40 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Extrapolation of the long-term population trend over a three-generation period allows the conclusion to be made that if the population continues to decline, the decline could reach 94% within three generations. The species is found along the coast. The species is potentially threatened by climate change due to the association of the distribution range of the species with the extreme north of the continent. In many parts of Scandinavia, egg collection was once the cause of the decline in the number of individuals. Predation by Neogale vison can be a problem in some areas. Mortality can also be caused by the proliferation of toxic algae. The species is likely to be severely affected by pollution and recreational disturbances. A correlation between population decline and the growth of gull population has also been observed. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Protection of breeding sites, including the prevention of disturbance during the breeding season, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
