Morfoloģija un bioloģija

Viena no lielākajām vabolēm Latvijā, tās ķermenis ir 20-45 mm garš un masīvs, brūnā, tumši brūnā vai melnā krāsā. Taustekļi sugai ir masīvi un zāģveidā, mātītēm 11, tēviņiem 12 posmi. Kāpuri attīstās lielu skujkoku un lapkoku saknēs. Kāpuri attīstās 3-4 gadus.

Izplatība

Sugas izplatības areāls sniedzas no Portugāles un Lielbritānijas rietumos līdz Krievijas Tomskas apgabalam austrumos. Ziemeļos tas sasniedz Somijas dienvidu daļu, Ļeņingradas, Kosas, Tromas un Permas apgabalus Krievijā. Dienvidos sasniedz Alžīrijas ziemeļu daļu, Tunisiju, Sīriju, Turciju, Irānu. Suga ir reti sastopama visā izplatības areālā (Mannerkoski et al. 2010; Rošamovičius 2021). Latvija atrodas sugas areāla ziemeļu daļā, kur tās populācija ir stipri fragmentēta; tuvākā atradne Latvijas populācijai ir Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, kur populācija ir neliela un visdrīzāk ir Latvijas populācijai piederoša, bet tuvākā subpopulācija ir Lietuvas dienvidaustrumu daļā, kas liecina, ka Latvijas – Lietuvas populācija Latvijas dienvidaustrumos ir izolēta. Latvijā suga ir sastopama tikai valsts austrumu un dienvidaustrumu daļā (Ieviņš 2021). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 6 000 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km². Izplatības pārmaiņas Latvijā nav pētītas, bet ir zināms, ka sugai nepieciešamā biotopa kvalitāte valstī ir vērtējama kā nelabvēlīga un zema (DAP 2020), līdz ar to sugas AOO ir ar tendenci samazināties.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas

Mannerkoski et al. 2010. gadā ir novērtējuši, ka Eiropas reģionā sugas populācija samazinās, tomēr suga nav apdraudēta. Lietuvas populācija ir neliela, tas tendences nav pētītas, tomēr ir novērtēts, ka populācija samazinās un suga ir novērtēta kā apdraudēta (Rošamovičius 2021). Latvijā populācijas lielums un populācijas tendences nav pētītas, bet ir sagaidāms, ka populācijai ir lejupejoša tendence, jo sugai nepieciešamais biotops ir ar nelabvēlīgu stāvokli un zemu kvalitāti.

Biotopi un ekoloģija

Suga galvenokārt ir sastopama vecos skujkoku vai jauktos mežos, Pieaugušie īpatņi sastopami jūnija otrajā pusē, jūlijā un augustā, aktīvi naktī (Mannerkoski et al. 2010; Rošamovičius 2021; Ieviņš 2021).

Apdraudējums

Vecu mežu īpatsvara samazināšanās ainavā, atmirušās koksnes izvākšana.

Aizsardzība

Trīs no 11 zināmajām atradnēm atrodas ĪADT.Suga galvenokārt, apdzīvo vecus un dabiskus mežus, kur ir tai nepieciešamais mikrobiotops, līdz ar to sagaidāms, ka sugas populācijas lielākā daļa atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000.).

Novērtētājs: Jānis Ozols

Literatūras saraksts

1. Dabas aizsardzības pārvalde. 2020. Ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu.
2. Ieviņš, M. 2021. Latvijas koksngrauži. Cerambycidae. Dabas dati. Latvijas entomoloģijas biedrība. 131 lpp.
3. Mannerkoski, I., Hyvärinen, E., Campanaro, A., Alexander, K., Büche, B., Dodelin, B., Mason, F., Pettersson, R., Mico, E., Méndez, M. . 2010. Prionus coriarius. The IUCN Red List of Threatened Species 2010: e.T157824A5153705. [accessed 20.03.2022.]
4. Muona J., Mattila J. 2021. [online] Available at: https://laji.fi/en/taxon/MX.194990 [accessed 20.03.2022].
5. Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 396. Latvijas Vēstnesis, 413/417, 17.11.2000.
6. Rašomavičius, V., (ed.). 2021: Red Data Book of Lithuania. Animals, plants, fungi. – Vilnius.