Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Purva piekūns

Falco columbarius Linnaeus, 1758
CR – ligzdojošā populācija (L)

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Purva piekūns

Falco columbarius Linnaeus, 1758
CR – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Selga Bērziņa – purva piekūns.
Foto: Uģis Bergmanis – purva piekūna ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: piekūnu Falconidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR C2a(i,ii); D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2021, VU 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (CR 2019), Lietuva (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 5.4. Iekšzemes mitrāji – augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 2.3. Lopkopība un lauku sētas, 6.1. Rekreācija, 4.2. Komunālo pakalpojumu līnijas, 3.3. Atjaunojamā enerģija.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: CITES II, Bernes II, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1985), 1. kat. (2000).

 

Morfoloģija un bioloģija. Mazākais no piekūniem. Tēviņam ķermeņa virspuse zilpelēka, astes galā plata, melna josla. Krūtis rūsgandzeltenas ar smalkām, tumšām svītriņām. Mātītei ķermeņa virspuse brūnpelēka, aste tumši šķērssvītrota. Krūtis bēši baltas, tumši svītrotas (Svensons u. c. 2021). Barojas ar maziem putniem, sikspārņiem, kukaiņiem un sīkiem zīdītājiem (BirdLife International 2021b). Ligzdo vecās citu putnu ligzdās (gan vārnu dzimtas, gan vanagveidīgo) (BirdLife International 2021b; Strazds 2011). Dējumā 5–6 (retāk 2–7) olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Perē galvenokārt mātīte (Harrison, Castell 2002). Gājputns, ziemo Eiropas centrālajā, R un D daļā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos (Celmiņš 2022).

Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls iekļauj Islandi, Eiropas Z daļu, Āziju (dienvidos līdz Kazahstānai un Mongolijai) un Ziemeļamerikas Z daļu. Ziemeļamerikā un Eiropā ziemošanas areāls nedaudz pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet sniedzas līdz Dienvidamerikas Z daļai, Ziemeļāfrikai un Centrālāzijai. Ziemo arī Ķīnas D daļā (BirdLife International 2021a). Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība nedaudz mazinājusies, bet tas daļēji skaidrojams ar izpētes atšķirībām (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav konstatētas būtiskas izplatības pārmaiņas (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 19 743 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Eiropas populācija sarūk. Lietuvā un Baltkrievijā populācija stabila, Krievijā – ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā sarūk. Igaunijā populācija sarūk gan īstermiņā, gan ilgtermiņā (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 20–60 pāru (40–120 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 27%.

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo augstos purvus un mežus atklātu vietu tuvumā, dažkārt arī mežus pie apdzīvotām vietām (Andrušaitis 2000). Paaudzes ilgums: 4,4 gadi (BirdLife International 2021b).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021b).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud intensīvā lauksaimniecība, tostarp pārganīšana. Tā ir jutīga pret traucējumu. Mēdz iet bojā elektrolīnijās, un potenciāli sugu var apdraudēt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” purva piekūns ir viena no izveidošanas mērķsugām 22 ĪADT. Tā ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Ādaži”, “Irbes ieleja un Dižpurvs”, “Teiču un Pelečāres purvs” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānovērš traucējums ligzdošanas vietās.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.

Summary. Merlin − Falco columbarius. No significant changes in distribution have been observed in Latvia since the 1980s. The AOO of the breeding population is 56 km2, the EOO – 19,743 km2. The breeding population is estimated at 20–60 pairs (40–120 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 27%. Inhabits raised bogs and forests near open areas, sometimes also forests near urban areas. The threats have not been studied in Latvia, therefore, the threats indicated in the European assessment that might be relevant for the Latvian population have been described here. The species is threatened by intensive agriculture, including overgrazing. It is sensitive to disturbance. The birds tend to die on power lines, and the species could be potentially threatened by the development of wind farms. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. To protect the species, disturbance at breeding sites must be prevented.

Literatūras saraksts

Andrušaitis, G. (red.). 2000. Latvijas Sarkanā grāmata. 6. sējums. Putni un zīdītāji. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 274.
BirdLife International 2021a. Falco columbarius. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22696453A154505853. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22696453A154505853.en. [skatīts 13.01.2023.]
BirdLife International 2021b. Falco columbarius (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22696453A166308600. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22696453A166308600.en. [skatīts 13.01.2023.]
Celmiņš, A. 2022. Purva piekūns Falco columbarius. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/falcol.htm. [skatīts 23.03.2022.]
Harrison, C.J.O., Castell, P. 2002. Bird Nests, Eggs and Nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East. London: HarperCollins Publishers, 474.
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.
Strazds, M. 2011. Lielo ligzdu noteicējs. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 30. Svensons, L., Malernijs, K., Seterstrems, D. 2021. Putnu noteicējs. Rīga: Jāņa sēta, 447.
Projekta finansētāji un partneri