Morfoloģija un bioloģija. Cielavas lieluma slaids putns ar samērā vienkrāsainu smilškrāsas tērpu. Ķermeņa apakšpuse bēši balta, nesvītrota, dažreiz dažas tikko manāmas, šauras svītras krūšu augšdaļas sānos (Svensons u. c. 2021). Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, taču ēd arī citus bezmugurkaulniekus un sēklas, retumis arī sīkus mugurkaulniekus (BirdLife International 2021). Ligzda no zāles, sausām augu daļām un saknēm uz zemes zem augu cera. Dējumā 4–5, retāk – sešas olas gadā, iespējams, divi perējumi (Harrison, Castell 2002). Gājputns, ziemo Āfrikā, Arābijas pussalā un Indijā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas pāri Eiropas centrālajai un D daļai līdz Mongolijas R daļai. Ziemo Āfrikā (galvenokārt Sāhela zonā, bet A daļā arī tālāk uz dienvidiem – līdz ekvatoram), Arābijas pussalā un Pakistānā – Indijas ZR daļā (BirdLife International 2021). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā samazinājusies, galvenokārt areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība kopš20. gs. 80. gadiem būtiski nav mainījusies, taču rezultātu varētu būt ietekmējis tas, ka nozīmīgas stepes čipstu ligzdošanas vietas (piekraste un Ādažu militārais poligons) 20. gs. 80. gados bija grūti pieejamas, un tādēļ par tām trūka informācijas (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 352 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 50 361 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2018). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Igaunijā un Krievijā populācija sarūk, Baltkrievijā – stabila, Lietuvā – ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā pieaug (BirdLife International 2018). Latvijā ligzdojošā populācija ir 75–130 pāri (150–260 pieaugušu indivīdu). Populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados tā ir samazinājusies par 36%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo pelēkās kāpas jūras piekrastē, arī smiltājus Ādažu militārajā poligonā, retāk – karjerus (Dabasdati.lv 2023; DAP 2023). Paaudzes ilgums: 2,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiska negatīva ietekme ir rekreācijai jūras piekrastē, tostarp kāpu izbraukāšanai. Draudus sugai var radīt arī ligzdošanas biotopu aizaugšana. Lai gan militārās mācības Ādažu poligonā nodrošina sugai dzīvotni, tās var radīt traucējumu un apdraudēt ligzdas.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” stepes čipste ir viena no izveidošanas mērķsugām Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkos “Piejūra”, “Engures ezers”, “Ragakāpa”, “Pape”, “Bernāti”, dabas liegumos “Ziemupe”, “Randu pļavas”, “Užava”, “Ovīši”, “Ances purvi un meži”, “Garkalnes meži”, “Pāvilostas pelēkā kāpa”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Stepes čipste ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Ādaži”, “Ovīši”, “Piejūra”, “Randu pļavas”, “Užavas piekraste”, “Ziemupe” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāuztur dzīvotnes, pasargājot no aizaugšanas, vienlaikus pasargājot no noplicināšanas un mazinot traucējumu ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Tawny Pipit − Anthus campestris. In Latvia, the distribution has not changed significantly since the 1980s, but this may have been influenced by the fact that important breeding sites of the species (the coast and Ādaži military training area) were difficult to access in the 1980s. The AOO of the breeding population is 352 km2, the EOO – 50,361 km2. The breeding population is estimated at 75–130 pairs (150–260 adult individuals). The population is declining in the long term as well as in the short term. It has declined by 36% over the last ten years. It inhabits dunes along the coast, sand dunes at the Ādaži military training area, and, less frequently, – quarries. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that coastal recreation, including trampling and vehicle use on the dunes, have significant negative impacts. Overgrowth of breeding habitats can also pose a threat to the species. Although military exercises at the Ādaži military training area provide a habitat for the species, they can cause disturbance and threaten nests. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires habitat maintenance by preventing overgrowth, while protecting against depletion and minimising disturbance during the breeding season.
Literatūras saraksts
