Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs. Pusparazīts. Stublājs stāvs, vienkāršs, vismaz apakšdaļā brūnsārts. Lapas pretējas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, stublāja lejasdaļā satuvinātas rozetē. Apakšējās lapas sēdošas, pakāpeniski pāriet olveidīgās seglapās. Ziedi pa vienam seglapu žāklēs skrajā, vārpveidīgā ziedkopā. Apziednis divkāršs. Kauss kails, zvanveidīgs, ar pieciem nevienādiem zobiņiem. Vainags divlūpains, dzeltens. Auglis – olveidīga pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam. Aug nelielās grupās vai atsevišķi indivīdi (Tabaka 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, ir arī pašappute. Izplatās ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023). Apputeksnē galvenokārt kamenes (Bombus spp.) (Närvä 2022).
Izplatība. Sastopama lielākajā daļā Eiropas, Āzijas Z daļā mērenajā un vēsajā joslā (Govaerts 2024). Igaunijā tā izplatīta visā valstī, visvairāk atradņu ir R daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā sastopama reti, pārsvarā A daļā (Žalneravičius 2021). Latvijā tā sastopama reti. Sugas izplatība un atradņu skaits ir būtiski mazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Tabaka 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 30 191 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Mērķtiecīga vēsturisko atradņu inventarizācija un jaunu atradņu meklēšana nav bijusi. Iespējams, Latvijā suga ir izplatīta nedaudz biežāk. Tiek uzskatīts, ka AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Zināmi ap 80 reģistrēti sugas novērojumi, tikai 15 no tiem ir ārpus aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži”. Vienā atradnē, kur tas ir norādīts, ir no dažiem līdz 150 indivīdiem (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama mitrās līdz slapjās, vāji skābās līdz bāziskās, arī ar karbonātiem bagātās, barības vielām nabadzīgās, augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā aug barības vielām nabadzīgu upju, ezeru krastmalās, slapjos zālājos un vietās ar kūdras augsnēm (Stoicovici 1984). Vājš konkurents, aug vietās ar skraju augāju. Latvijā suga aug mēreni mitros periodiski applūstošos zālājos, pārejas purvos, slapjos virsājos, gan kūdras, gan slapjās minerālaugsnēs (Tabaka 2003; DAP 2023). Atrasta arī pamestā kūdras ieguves vietā (DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un zālāju susināšana, meža masīvu susināšana, kā arī to var ietekmēt klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuru dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018). Traucējumu trūkums augsnes virskārtā var kavēt sugas izplatīšanos, jo nepieciešama atklāta augsne, kur spētu dīgt sēklas. Drauds ir arī zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Lielākās atradnes atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta sugas izplatība un jāprecizē sugas populācijas lielums. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Moor king – Pedicularis sceptrum-carolinum. It is rarely found in Latvia. There are no recent data on many localities after 1991. The EOO is 30,191 km2, and the AOO – 100 km2. The EOO has decreased compared to what was previously known. The population size and population dynamics in Latvia have not been studied. About 80 records are known, of which only 15 are outside the “Ādaži” Protected Landscape Area, although the species is probably slightly more frequent than recorded. The number of individuals per site, as far as it is known, ranges from a few individuals to 150. The species grows in semi-natural grasslands with fluctuating water tables, transitional mires, wet heaths, both on peat and mineral soils; it is also found in an abandoned peat extraction site. It is threatened by the drainage of mires, grasslands, and forest massifs. The lack of disturbance may hinder the spread of the species, as it requires bare soil for seed germination. The largest known subpopulations are located in the “Ādaži” Protected Landscape Area and in the Ķemeri National Park. It is necessary to study the distribution of the species and the population size in Latvia. Drainage of the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
