AKTIVITĀTE | ATBILDĪGAIS PARTNERIS | PROGRESS |
A1: Kritēriju izstrāde nacionālas nozīmes aizsargājamo sugu sarakstiem
2021-2022 Viena no Latvijas prioritātēm ir valsts aizsargājamo sugu un biotopu saraksta pārvērtēšana un esošā Natura 2000 tīkla lomas izvērtēšana sugu un biotopu aizsardzībā. Sugu izvērtēšana un kritēriju izstrāde veicama sadarbībā ar zinātniekiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām pusēm. Izstrādājot kritēriju projektu, tiks ņemti vērā citu valstu piemēri un zinātniskās literatūras pētījumi. Darbu veiks projekta komanda, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm un dažādiem sugu ekspertiem. Mērķis: izvērtēt un aktualizēt īpaši aizsargājamo un mikrolieguma sugu sarakstus, izstrādāt kritērijus sugu iekļaušanai un izslēgšanai no tiem. Uzdevumi:
Rezultāts: izstrādāti jauni aizsargājamo sugu saraksti visām dzīvo organismu grupām (melnraksts tālākiem likumdošanas grozījumiem). Procesā. Stūrakmens: izstrādāts A.1. aktivitātes īstenošanas plāns. Sasniegts. |
LU | Pabeigta |
A2: Pieejamo datu apkopošana, izvērtēšana, jaunu sugu datu vākšana
2021-2022 Aktivitātes realizācijā iesaistīti visi partneri. Uzdevumi:
Aktivitātes rezultātā tiks uzlabota sugu datu kvalitāte un apjoms datu bāzē OZOLS. Dati būs pieejami daudzfunkcionālai lietošanai, tostarp projekta aktivitāšu īstenošanai, lēmumu pieņemšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un pārvaldībai Latvijā. Nodevums: Pārvērtēti sugu dati (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, zivis, bezmugurkaulnieki, vaskulārie augi, sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes), pārbaudot vismaz 100 000 ierakstus par sugām DDPS OZOLS. |
LU | Pabeigta |
A3: Komunikācijas stratēģijas izstrāde
2021 Latvijas Universitāte – komunikācijas stratēģijas izstrāde; Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte – ieguldījums stratēģijas izstrādē. Projekta rezultāti un rezultātu sasniegšanas process var piesaistīt plašas auditorijas uzmanību, radīt jaunus un juridiski saistošus noteikumus, kā arī pārveidot izpratni par to, kuras sugas, kāpēc un kā ir jāaizsargā. Līdz ar to, nepieciešama korekta, aktīva, mērķēta un daudzpusīga komunikācija visa projekta norises laikā. Projekta sākumā tiks izstrādāta detalizēta komunikācijas stratēģija, kas ietvers komunikācijas mērķus, detalizētu publisko sanāksmju un publisko pasākumu plānu, projekta ekspertu iesaistīšanu, labākos veidus, kā demonstrēt rezultātus, komunikācijas līdzekļus, riska novērtējumu (potenciālie konflikti un komunikācija konfliktsituācijās), kā arī komunikācijas indikatorus. Nodevums: Komunikācijas stratēģija. Sasniegts |
LU | Pabeigts |
AKTIVITĀTE | ATBILDĪGAIS PARTNERIS | PROGRESS |
B1: Sugu aizsardzības statusa atkārtota izvērtēšana un apdraudēto sugu saraksta gatavošana, izmantojot IUCN kritērijus
Aktivitātes realizācijā iesaistīti visi partneri. Latvijas Universitāte – apmācību organizēšana, darba vadīšana, ekspertīze (visas taksonomiskās grupas, izņemot putnus un zīdītājus); Latvijas Ornitoloģijas biedrība – ekspertīze (putni); Dabas aizsardzības pārvalde – ekspertīze (zīdītāji); Daugavpils Universitāte – ekspertīze (vaskulārie augi, bezmugurkaulnieki, ķērpji). Latvijā līdz šim IUCN (Starptautiskās dabas aizsardzības savienības) kritēriji apdraudēto sugu sarakstiem netika piemēroti, lai gan šī pieeja tiek plaši izmantota visā pasaulē. IUCN izstrādātais metodoloģijas ietvars nodrošina kritēriju kopumu sugu izzušanas riska novērtēšanai, un ļauj novērtēt sugu statusu nacionālā līmenī. Īstenojot šo aktivitāti, tiks veikta apdraudēto sugu sarakstu novērtēšana, kas nav darīts vismaz 20 gadus (dažām sugu grupām pat ilgāk). Šī ir viena no galvenajām projekta aktivitātēm , kura cieši saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu – uzlabotas zināšanas par sugām nacionālā līmenī, pilnveidota nacionālā likumdošana un apdraudēto sugu datu sistēma. Uzdevumi:
Nodevums: jauns Latvijas apdraudēto sugu saraksts (zīdītāji; putni; abinieki un rāpuļi; zivis; bezmugurkaulnieki; vaskulārie augi; sūnas, ķērpji, sēnes un aļģes). Procesā. Stūrakmens: organizētas apmācības par IUCN kritēriju piemērošanu. Sasniegts. ____________________________________________________________ Sugu eksperti un tehniskie palīgi, kuri piedalās sugu vērtēšanā pēc IUCN kritērijiem un metodoloģijas: Vaskulārie augi. Liene Auniņa, Ieva Roze, Ansis Opmanis, Nora Rustanoviča, Aiva Bojāre. Papildus piesaistītie eksperti: Brigita Laime, Pēteris Evarts-Bunders, Gunta Evarte-Bundere, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska, Uvis Suško, Laura Grīnberga. Sūnas. Līga Strazdiņa, Baiba Bambe, Ansis Opmanis. Papildus piesaistītie eksperti: Ivars Leimanis, Ligita Liepiņa, Evita Oļehnoviča, Uvis Suško. Sēnes. Diāna Meiere, Inita Dāniele. Papildus piesaistītie eksperti: Gaidis Grandāns, Renāte Kaupuža, Julita Kluša, Ilze Ķuze, Ivars Leimanis, Uldis Ļoļāns, Edgars Mūkins, Evita Oļehnoviča, u.c. Ķērpji. Polina Degtjarenko. Papildus piesaistītie eksperti: Rolands Moisejevs, Dace Stepanova. Bezmugurkaulnieki. Dmitrijs Teļnovs, Dāvis Ozoliņš, Rūta Rozenfelde, Digna Pilāte, Jānis Ozols, Uģis Kagainis, u.c. Putni. Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš, Antra Stīpniece. Rāpuļi, abinieki. Andris Čeirāns. Zīdītāji. Valdis Pilāts. Papildus piesaistītie eksperti: Gunārs Pētersons, Viesturs Vintulis. Zivis. Māris Plikšs (†), Jānis Bajinskis, u.c. ____________________________________________________________ |
LU | Pabeigta |
B2: Normatīvo aktu projektu izstrāde saistībā ar sugu saglabāšanu
2022-2024 Aktivitātes ieviešanā iesaistīti visi projekta partneri. Juridiski saistoši aizsargājamo sugu saraksti ir viens no svarīgākajiem dabas aizsardzības instrumentiem. Pašreizējie aizsargājamo sugu saraksti ir novecojuši, jo tie ir sastādīti gandrīz vai vairāk nekā pirms 20 gadiem, tiem trūkst skaidru kritēriju sugu iekļaušanai sarakstā un tie nav elastīgi, tāpēc jaunu sugu iekļaušana vai sugas izslēgšana ir ļoti lēns process. Tomēr daudzu sugu faktiskais aizsardzības statuss ir mainījies daudzu iemeslu dēļ, piemēram, sociāli ekonomiskā situācija, atklātas jaunas sugas u.c., līdz ar to saraksti un likumdošana (tai skaitā regulējums par aizsargājamo sugu izmantošanas un iegūšanas atļauju izsniegšanu un noteikumi par piekļuvi neaizsargātu sugu datiem) ir atkārtoti jāizvērtē, jāatjaunina un jāpilnveido. Uzdevumi:
Nodevums: sagatavoti, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegti, sugu aizsardzības tiesību aktu projekti. Stūrakmens: par katru tiesību akta projektu tiek organizētas vismaz divas ieinteresēto pušu sanāksmes. |
LU; DAP | Procesā |
B3: Sugu datu lapu gatavošana un grāmatu izdošana
2022-2024 Aktivitātes realizēšanā iesaistīti visi partneri. B1 aktivitātes ietvaros tiks sagatavots apdraudēto sugu saraksts, veicot sugu izvērtējumu pēc IUCN metodoloģijas. Daļa šo datu un informācijas tiks apkopota, lai veidotu sugu datu lapas. B.3 aktivitātes ietvaros tiks veikti šī materiāla redakcionāli labojumi, strukturēšana, papildinformācijas meklēšana, ilustratīvā materiāla pievienošana un rekomendāciju izstrādāšana sugu saglabāšanai un tālākai apsaimniekošanai. Datu lapās būs ietverta zinātniskā pamatinformācija par sugu: morfoloģiskais apraksts, ekoloģija, izplatība un tendences, apdraudējumi. Datu lapas tiks sagatavotas latviešu valodā (ar kopsavilkumu angļu valodā) un papildinātas ar to identificēšanai būtisku sugu un pazīmju fotogrāfijām vai zīmējumiem, izplatības karti, tipiskiem biotopiem un/vai citu būtisku ilustratīvu informāciju. Darba uzdevumi:
Nodevums:
Stūrakmeņi:
|
LU | Procesā |
B4: Nacionālās bioloģiskās daudzveidības datu sistēmas uzlabošana
2021-2023 Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS ir valsts datubāze, kas balstīta uz ĢIS. To izstrādāja un uztur Dabas aizsardzības pārvalde. OZOLS ir visplašākā bioloģiskās daudzveidības datubāze Latvijā, kurai ir oficiālās valsts informācijas sistēmas statuss. Tā satur informāciju un telpiskos datus par aizsargājamo dabas teritoriju (gan Natura 2000, gan valsts nozīmes teritoriju) robežām, mikroliegumiem, aizsargājamiem biotopiem, aizsargājamām sugām, ierosinātajiem un īstenotajiem apsaimniekošanas pasākumiem, kas vērsti uz dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības monitoringa vietām (parauglaukumiem, transekti utt.), un citiem datiem. Šī projekta laikā paredzēts uzlabot dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS darbību, kā arī pilnveidot tās spēju uzglabāt un analizēt lielu sugu datu apjomu. Uzlabojumi datu sistēmā (datu kvalitāte, datu formas) būs svarīgi visu veidu datu lietotājiem, jo nodrošinās labāku datu kvalitāti un uzlabos datu uzglabāšanas procesu. Uzdevumi:
Nodevumi:
|
DAP, LU | Procesā |
AKTIVITĀTE | ATBILDĪGAIS PARTNERIS | PROGRESS |
C1: Projekta ietekmes uzraudzība
2021-2024 Projekta laikā īstenotās aktivitātes radīs gan tiešu ietekmi, (piemēram, projekta radītās darbavietas, ārējiem pakalpojumiem iztērētie līdzekļi), gan netiešu ietekmi (uzlabotas zināšanas par apdraudētajām sugām, lielāka sabiedrības iesaiste sugu aizsardzībā, u.t.t.).. Mērķis: novērtēt kopējo projekta ietekmi, izmantojot aptaujas, un LIFE programmas galvenos projekta rezultativitātes rādītājus (KPI), kas papildināti ar konkrētiem projekta rezultātiem. Uzdevumi:
Nodevums:
|
LU | Procesā |
C2: Sociālais un ekonomiskais novērtējums normatīvo aktu grozījumiem saistībā ar aizsargājamo sugu sarakstiem
2022-2023 Lai nodrošinātu to, ka sociālekonomiskais novērtejums normatīvo aktu grozījumiem saistībā ar aizsargājamo sugu sarakstiem ir objektīvs, to veiks ārējie eksperti (publiskais iepirkums). Novērtējuma ziņojumā tiks iekļauts sociālekonomisko aspektu (piemēram, ietekme uz zemes izmantošanu, potenciālie ieguvumi un ienākumi no privātajām zemēm, ekosistēmu pakalpojumi), kā arī citu aspektu (sugu estētiskās, tradicionālās, kultūras u.c. vērtības) izvērtējums. Rezultāti tiks prezentēti plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, tostarp projekta mājaslapu, seminārus un dažādas publikācijas. Nodevums: sociālekonomiskais novērtējums priekšlikumam par jauniem, atjaunotiem sugu sarakstiem, un izmaiņām valsts tiesību aktos , kuri saistīti ar sugu aizsardzību. |
LU | Procesā |
AKTIVITĀTE | ATBILDĪGAIS PARTNERIS | PROGRESS |
D1. Projekta mājas lapas izstrāde un uzturēšana
2020-2024 Projekta mājaslapa tiks izstrādāta un uzturēta, kā mūsdienīga un lietotājam draudzīga interaktīva platforma. Mājaslapa nepieciešama projekta aktuālās informācijas izplatīšanai un apmaiņai starp projektu, sabiedrību un citām ieinteresētajām pusēm. Arī mobilajās ierīcēs būs pieejama tīmekļa lapas mobilā versija. Mājaslapā būs pieejami projekta laikā sagatavotie materiāli, kā piemēram, projekta buklets un brošūra, kā arī tajā tiks publicētas apdraudēto sugu datu lapas. Tīmekļa vietne tiks uzturēta vismaz 5 gadus pēc LIFE projekta beigām. Stūrakmeņi:
|
LU | Procesā |
D2: Izpratnes veicināšana plašākai sabiedrībai
2021-2024 Sabiedrības izpratnes veicināšana par aizsargājamām, retām un apdraudētām sugām ir viena no galvenajām projekta aktivitātēm. Aktivitātes galvenā mērķauditorija ir Latvijas sabiedrība - ikviens, kas var sniegt ieguldījumu sugu saglabāšanā, apdraudēt sugas (apzināti vai neapzināti), vai atbalstīt sugu saglabāšanu, izvēloties dažādas pieejas zemes izmantošanā, mazāk intensīvu meža izmantošanu privātām vajadzībām. zemes u.t.t. Mērķis: veicināt sabiedrības atbalstu dabas aizsardzībai un palielināt izpratni par sugu aizsardzību. Uzdevumi:
Nodevumi:
Stūrakmeņi:
|
LU, DAP | Procesā |
D3: Speciālo mērķa grupu (valsts pārvaldes institūciju pārstāvju, sugu ekspertu) kapacitātes paaugstināšana
2022-2024 Tiks organizēti apmācību pasākumi, kuru mērķauditorija ir esošie un potenciālie sugu eksperti un valsts institūciju personāls, kas nodarbojas ar sugu datu, kontroles, atļauju izsniegšanas, retu, apdraudētu sugu atjaunošanas un apsaimniekošanas, dabas izglītības un dabas aizsardzības jautājumiem. Apmācībās galvenā uzmanība tiks pievērsta apdraudēto sugu noteikšanai un zināšanu uzlabošanai par to ekoloģiju, apdraudējumiem un pārvaldību. Mācību pasākumi tiks organizēti visām projektā ietvertajām sugu grupām un ietvers lekcijas, diskusijas, kā arī izbraukuma ekskursijas. Mērķis: valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un sugu ekspertu kapacitātes paaugstināšana, organizējot 21 apmācību semināru. Nodevumi: mācību materiāli ekspertiem (publicēti projekta mājas lapā) pēc katra apmācību pasākuma. Stūrakmeņi:
|
LU, DAP | Procesā |
D4: Tīklošana un zināšanu pārnese
Tīklošana un zināšanu pārsnese ar citām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, īpaši ES boreālā reģiona un Centrāleiropas valstīs, ir svarīga, lai nodrošinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu. Projektā plānots veikt dažādas tīklošanās aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt savstarpējo mijiedarbību un dalīšanos pieredzē. Aktivitātes ietvaros plānots sazināties ar dažādām institūcijām un citiem LIFE projektiem, kas strādā ar bioloģiskās daudzveidības datiem, datu bāzēm un informācijas sistēmām, sugu sarkanajiem sarakstiem un sugu biotopu apsaimniekošanu citās valstīs. Lai izplatītu projekta rezultātus, dalītos, un nodotu pieredzi plašākai auditorijai, plānots organizēt divas starptautiskas konferences - Daugavpilī un Rīgā. Lai izplatītu projekta rezultātus ārpus Latvijas, plānots izstrādāt kopīgu pārrobežu projekta pieteikumu, fokusējoties uz ES boreālo reģionu, īpaši Baltijas valstīm. Nodevumi:
Stūrakmeņi:
|
LU, DAP | Procesā |
D5: Layman ziņojuma gatavošana
2024 Layman ziņojuma mērķis ir pārskatāmā formātā nodot informāciju par projekta saturu, mērķiem, darbībām un rezultātiem plašai auditorijai, kā arī dalīties ar projekta pieredzi, kas varētu būt noderīga citiem LIFE un ne-LIFE projektiem. Projekta noslēgumā drukātā un elektroniskā formātā tiks sagatavots Layman ziņojums. Tajā tiks prezentēti projekta mērķi, darbības un rezultāti. Ziņojums tiks sagatavots gan latviešu, gan angļu valodā. Nodevums:
|
LU | Sāksies 2024.gadā |
AKTIVITĀTE | ATBILDĪGAIS PARTNERIS | PROGRESS |
E1: Projekta vadība
2020-2024 Aktivitātes īstenošanā iesaistīti visi partneri. Aktivitātes ietvaros tiks nodrošināta projekta vispārēja administrēšana, iepirkumu procedūru organizēšana, kā arī nodrošināta LIFE publicitātes noteikumu ievērošana visās projekta aktivitātēs (ziņojumu dēļi - afišas par projekta realizāciju, logotipi uz aprīkojuma un informatīvajos materiālos, utt.). Nodevumi:
Stūrakmeņi:
|
LU | Procesā |
E2: After-LIFE projekta plāna izstrāde
2024 After-LIFE plāns nepieciešams, lai veicinātu projekta ietvaros uzsākto aktivitāšu turpināšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu ieteikumu ieviešanu, it īpaši apstiprinot tiesību aktu projektus un nodrošinot pilnveidotās dabas datu pārvaldes sistēmas OZOLS darbību. After-LIFE plānu izstrādās projekta komanda, sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, it īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tas tiks izstrādāts gan latviešu, gan angļu valodā un elektroniskā formātā būs pieejams projekta mājaslapā. Nodevumi: After-LIFE plāns. |
LU | Sāksies 2024.gadā |