Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs līdz 40 cm augsts lakstaugs ar zilganu apsarmi. Stublājs tievs, stāvs vai pacils, bieži zaro. Lapas šauri lineāras līdz lancetiskas, 3–7 cm garas un 0,2–0,7 cm platas, mala gluda, gals strups. Ziedkopa ķekarveidīga, stublāja vai zaru galotnē, ziedu skaits pārsvarā ap 10 (2–16). Ziedkāts 0,5–0,7 cm garš. Vainags divlūpains, dzeltens, ar 0,5–0,7 cm garu piesi. Auglis – pogaļa. Zied jūlijā un augustā. Vairojas veģetatīvi un ar sēklām (Kask et al. 1996; Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Tipisks psammofīts, kura attīstību veicina eolie procesi jūras krastā. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Tipiska litorāla suga. Sastopama tikai Baltijas jūras DA krastā: Vācijā, Polijā, Karaļauču apgabalā, Lietuvā un Latvijā (GBIF 2022). Suga ir Baltijas jūras reģiona endēms. Sugas atradnes ir koncentrētas Kuršu kāpas–Kolkas posmā (Lietuvai ir kopīga populācija ar Latviju). Lietuvā sugas areāls mazinās un ir novērtēts kā nelabvēlīgs (ECDR 2023). Latvijā suga izplatīta galvenokārt no Papes līdz Kolkai, atsevišķas atradnes konstatētas Rīgas līča R piekrastē. Areāls Latvijā vērtēts kā stabils. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 499 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 332 km2.
Populācija. Latvijā vērtētā sugas populācija ir 151 000–168 000 indivīdu (Baroniņa 2023). Mazinoties piemērotu dzīvotņu platībai un kvalitātei, arī populācija mazinās (ECDR 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Psammofītiska suga ar spēcīgu sakņu sistēmu, tās galvenās dzīvotnes ir embrionālās kāpas un priekškāpas (Tjarve, Laime 2018). Vietām suga var augt pludmalē vai sekundārajās kāpās (pelēkajās kāpās un pat skrajā kāpu mežā, kur ir izveidojušies atklātas smilts laukumi un tiek pārpūstas smiltis). Svarīgs priekšnoteikums populācijas attīstībai ir skrajš lakstaugu augājs ar psammofītiskām kāpu graudzālēm (smiltāju kāpuniedri un smiltāju auzeni) (Laime 2010). Piekrastē suga sastopama ļoti šaurā joslā, pārsvarā pret jūru vērstajā priekškāpas nogāzē, kas ir pakļauta periodiskai noskalošanai un pārpūšanai.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm, invazīvo sugu ietekmei un dabiskās sukcesijas rezultātā notiekot sugai nelabvēlīgām pārmaiņām augāja struktūrā un sugu sastāvā.
Aizsardzība. Vairums atradņu atrodas ĪADT, tostarp Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Ovīši” un “Užava”, taču tas vēl negarantē sugas aizsardzību, jo arī aizsargājamās dabas teritorijās notiek intensīva tūrisma un rekreācijas attīstīšana, kas izraisa sugai piemērotu dzīvotņu platības un kvalitātes mazināšanos.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Pieaugot tūristu un atpūtnieku skaitam jūras krastā, arvien vairāk jālīdzsvaro teritorijas izmantošana ar sugas aizsardzību. Svarīgi ir nodrošināt, lai nerastos smilšu deficīts krasta garenplūsmas pārveidošanas rezultātā, ko rada mākslīgi šķēršļi jūrā un krastā. Lai sekmētu sugas populācijas aizsardzību Latvijā, aktuāla ir attiecīgo dzīvotņu (priekškāpu un embrionālo kāpu) iekļaušana īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Lai mazinātu antropogēno ietekmi noteiktos piekrastes posmos, efektīvi jāplāno piekrastes aizsardzība un šie plāni jāīsteno. Jāveido mikroliegumi, piemēram, dienvidos no Pāvilostas. Jāturpina sugas populācijas monitorings, lai varētu novērtēt populācijas attīstības tendences. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par sugas dzīvotņu apdraudētību un aizsardzības svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Loesel`s Toadflax – Linaria loeselii is a littoral species, endemic to the Baltic Sea region. The species’ localities are concentrated in the Curonian Spit–Kolka coast section (Lithuania has a common population with Latvia). In Latvia, the species occurs mainly along the Baltic Sea coast from Pape to Kolka, where some localities have been found on the western coast of the Gulf of Riga. The EOO is 11,499 km2, and the AOO – 332 km2. According to the monitoring data, the population in Latvia is 151,000–168,000 individuals. Most of the population is in protected areas: the “Ovīši” and “Užava” Nature Reserves and the Slītere National Park. When the area and condition of suitable habitats decline, the population tends to decrease. L. loeselii grows primarily on embryonic dunes, foredunes, beaches and secondary dunes. An important prerequisite for the development of the population is sparse vegetation with psammophytic dune grasses. Although most of the population occurs in protected areas, this does not guarantee proper conservation of the species, as intensive tourism and recreation activities are taking place. It is important to ensure that there is no shortage of sand or artificial barriers in the sea and on the coast. To promote the conservation of the species’ population in Latvia, the inclusion of foredunes and embryonic dunes on the list of protected habitats is needed. Reducing anthropogenic impact on specific coastal sections requires effective coastal protection planning and implementation of these plans. Monitoring of the species population should be continued. Residents, mainly landowners and land managers should be informed about the threat to the habitats of this species and the importance of protection.
Literatūras saraksts
