Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–55 cm augsts lakstaugs ar stāvu stublāju un šķeltiem gumiem. Augs līdzīgs stāvlapu dzegužpirkstītei D. incarnata subsp. incarnata, atšķiras ar ziedu krāsu – tie ir gaišdzelteni līdz dzeltenbalti, lūpa bez zīmējuma, vidusdaļa tumšāk dzeltena. Pieziedlapas ir zaļas, bez plankumiem. Augi garāki un spēcīgāki nekā D. incarnata subsp. incarnata (Cepurīte 2005). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 10–500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums D. incarnata subsp. incarnata ir 15 gadi (Solstad et al. 2021), un tāds tas pieņemts arī šai pasugai.
Izplatība. Suga sastopama nevienmērīgi gandrīz visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalu un Skandināvijas Z daļu, mērenajā joslā (Govaerts 2024). Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem sastopama līdz pat Austrumsibīrijai (Efimov 2020). Igaunijā D. incarnata subsp. ochroleuca sastopama reti, galvenokārt R daļā un salās, nedaudz arī A daļā (eElurikkus 2022), Lietuvā tā ir reti sastopama R un A daļā (Gudžinskas 2021). Latvijā pasuga sastopama reti, galvenokārt R daļā, atsevišķas atradnes A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 42 972 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2. EOO ir palielinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Cepurīte 2005), taču tas saistīts ar pieaugošo floristisko pētījumu intensitāti, nevis pasugas dabisku izplatīšanos.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Vienā atradnē parasti ir konstatēti 1–10 indivīdi (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā pasuga konstatēta galvenokārt kaļķainos zāļu purvos, dažkārt šāda veida purvos vietās ar pazemes ūdeņu izplūdi. Tieši šī pasuga ir raksturīga kaļķainajiem zāļu purviem pretstatā D. incarnata subsp. incarnata, kas var augt zāļu purvos ar dažādu augsnes pH. Arī Zviedrijā, kur to nodala tikai kā stāvlapu dzegužpirkstītes varietāti, atzīmēta tās saistība ar kaļķainiem zāļu purviem (SLU Artdatabanken 2024).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pasugu apdraud zāļu purvu susināšana, apsaimniekošanas pārtraukšana, pārveidošana par aramzemi, arī kūdras ieguve. Var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Lielākā daļa pasugas atradņu atrodas ĪADT. Nozīmīgas atradnes atrodas dabas parkā “Engures ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānovērtē populācijas lielums, jāturpina pasugas izplatības izpēte, kā arī jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas un jāaizsargā tās. Nav pieļaujama purvu susināšana. Dažviet jāapsaimnieko un jāatjauno zāļu purvi (jāpļauj un jānovāc siens vai ekstensīvi jānogana).
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Early marsh orchid – Dactylorhiza incarnata subsp. ochroleuca. It is rare in Latvia, mainly found in the western part of the country. The EOO is 42,972 km2, and the AOO – 116 km2. The EOO has increased, but this is due to the increased intensity of flora inventories. There are no data on the size of the subpopulations and population dynamics. Most often, there are 1–10 individuals per site. In Latvia, D. incarnata subsp. ochroleuca is found mainly in alkaline fens, and sometimes in alkaline fens with spring discharges. It is threatened by drainage of fens, the cessation of fen management, their conversion to arable land and peat extraction. Most D. incarnata subsp. ochroleuca localities are in protected areas, e.g., a significant subpopulation occurs in the “Engures ezers” Nature Park. It is necessary to estimate the population size, update the knowledge on the distribution, and determine the most important sites for conservation. Drainage of fens should not be permitted; in some places, fen restoration and management (mowing, haymaking or extensive grazing) are necessary.
Literatūras saraksts
