Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–20 cm augsts zaļš vai sārtbrūns lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti viens, reti veido nelielu ceru. Uz stublāja 2–3 šauri lineāras lapas. Pie stublāja pamata brūnas lapu makstis. Ziedi 1–3 pušķos stublāja galotnē. Katrā pušķī 2–3 (reti vairāk) ziedi. Seglapa parasti īsāka nekā ziedkopa. Apziedņa lapas dzeltenīgas vai blāvi zaļganbrūnas, strupas. Auglis – dzeltenbrūna vai salmdzeltena pogaļa, galā īsi smaila, garāka nekā apziedņa lapas. Zied jūnijā un jūlijā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Vairojas ar sēklām (Solstad et al. 2021). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai, un vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir septiņi gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Pārtraukta areāla nevienmērīgi izplatīta kalnu un ziemeļu apvidu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā (Priedītis 2014). Lietuvā zināmas tikai divas skaitliski mazas atradnes R daļā (Matulevičiūtė 2021). Igaunijā suga sastopama reti visā valstī un salās (eElurikkus 2022), un populācija mazinās (Kull et al. 2002). Reti Ļeņingradas un Pleskavas apgabala ZR daļā, atsevišķas atradnes arī citviet šajos apgabalos un Novgorodas apgabalā (Сорокина и др. 2021). Latvijā ļoti reti A un ZR daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 32 552 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. AOO un EOO varētu būt nedaudz lielāki, jo sugai piemērotas dzīvotnes vēl ir sastopamas valsts A daļā. Tomēr AOO joprojām atbilstu EN kategorijai. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Eglīte 2003).
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Zināmas mazāk nekā desmit atradnes. Dažās no tām indivīdu skaits ir daži simti, vienā – tikai daži indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Kūdrāja donis aug slapjās, vidēji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir purvu suga (Axmanová 2022). Latvijā sastopama minerotrofo purvu savienības Stygio-Caricion limosae sabiedrībās, un aug kopā ar pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa, dūkstu grīsli C. limosa, tievsakņu grīsli C. chordorrhiza, trejlapu puplaksi Menyanthes trifoliata u. c. zāļu purvu sugām. Šī augu savienība izplatīta Ziemeļeiropas vēsajā joslā un Centrāleiropas kalnu apgabalos (Peterka et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un slapjo mežu susināšana, kā arī kūdras ieguve. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Sugas atradnes, izņemot divas, atrodas ĪADT. Suga sastopama dabas liegumā “Ances purvi un meži”, dabas parkā “Numernes valnis”, Slīteres Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlami sugas izplatības pētījumi un jānoskaidro populācijas lielums valstī. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Stygii rush – Juncus stygius. It is very rare in Latvia, found only in the eastern and north-western parts of the country. The AOO is 36 km2, and the EOO – 32,552 km2. The AOO and the EOO of the species may be slightly larger, as suitable habitats are still found in eastern Latvia. However, the AOO would still correspond to the EN category, being less than 500 km2, as suitable habitats are rare. The EOO has not changed compared to what was previously known. The size and dynamics of the population in Latvia have not been studied. Seven localities are known with various numbers of individuals: from a few to several hundred plants. J. stygius grows in species-rich transitional mires and fens in slightly acidic environments in communities with Carex lasiocarpa, C. limosa, C. chordorrhiza and Menyanthes trifoliata. The species is threatened by the drainage of mires and wet forests. The localities, except for two of them, are included in protected areas (the “Ances purvi un meži” Nature Reserve, the “Numernes valnis” Nature Park and Slītere National Park). Studies of the population size and distribution of the species are needed. It is necessary to study the distribution of the species and clarify the population size in Latvia. Drainage of habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
