Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 50 cm augsts lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem, veido skrajus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis brūnas. Lapas īsākas nekā stublājs. Vienādvārpu grupas grīslis, ziedkopa 3–4 cm gara salikta vārpa, tajā 5–9 divdzimumu vārpiņas: vīrišķie ziedi vārpiņas lejasdaļā, sievišķie – augšdaļā. Pūslīšu plēksnes smailas, apmēram vienādā garumā ar pūslīšiem. Pūslīši 4–4,5 mm gari, zaļganbrūni, ar šauru spārnu līdz pūslīša vidum, ar 9–11 tievām, izcilnētām dzīslām, pakāpeniski pāriet divzobainā knābītī. Auglis – pūslītī ietverts riekstiņš. Zied maijā un jūnijā (Baroniņa 2001, 2003). Līdzīgs smiltāja grīslim Carex arenaria, turklāt var veidot ar to auglīgus hibrīdus (SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Suga ar izteikti pārtrauktu un salveidīgu areālu Eiropas R, Z, DA un centrālajā daļā, arī Kaukāzā un Āzijas R daļā no siltās līdz mērenajai joslai (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā un Zviedrijā suga sastopama reti jūras piekrastē (WEP 2020; GBIF 2023), bet Lietuvā zināmas tikai divas atradnes DR daļā (Baroniņa et al. 2003). Latvijā sastopama ļoti reti Rīgas līča un Baltijas jūras tiešā tuvumā, (Baroniņa 2001, 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2812 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Visticamāk, sugai vēl ir citas atradnes Piejūras zemienē, jo nav bijusi mērķtiecīga sugas izplatības izpēte. Tomēr, ņemot vērā sugas specifiskās augtenes prasības un apdraudošos faktorus, AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Ņemot vērā sugai piemēroto dzīvotņu aizaugšanu, zemes lietojuma veida maiņu, visticamāk, sugas atradņu un indivīdu skaits Latvijā ir samazinājies.
Dzīvotnes un ekoloģija. Klaju, sausu, skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Aug dzīvotnēs ar mēreniem augsnes virskārtas traucējumiem (Midolo et al. 2023). Jūras piekrastes kāpu dzīvotņu un sausu smiltāju zālāju suga (Axmanová 2022). Eiropas vidienē tā aug stepju zālājos, bet Melnās jūras piekrastē – pelēkajās kāpās (Chytrý et al. 2020). Latvijā aug skrajās audzēs, sausos zālājos smilšainās augsnēs jūras piekrastē, pelēkajās kāpās, mežainās piejūras kāpās, arī šo dzīvotņu ceļmalās (Baroniņa 2001, 2003). Pēc dažu autoru domām (SLU Artdatabanken 2022) C. colchica aug sausās ceļmalās, sausu virsāju malās, vietās ar augsnes virskārtas traucējumiem, bet C. arenaria – atklātos sausos smiltājos, kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zālāju un pelēko kāpu apsaimniekošanas pārtraukšana, izraisot ekspansīvo lakstaugu sugu ieviešanos un aizaugšanu ar kokiem un krūmiem, kā arī zemes lietojuma veida maiņa (piemēram, apbūve).
Aizsardzība. Nav datu, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Vairums atradņu ir dabas liegumā “Randu pļavas”. Tas negarantē sugas saglabāšanos, ja netiek apsaimniekotas sugas dzīvotnes.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlama mērķtiecīga sugai piemērotu dzīvotņu izpēte visā Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē, vēsturisko atradņu izpēte un populācijas lieluma novērtēšana. Jāidentificē vietas ar lielākajām sugas cenopopulācijām un šajās vietās jāaizsargā sugas dzīvotnes. Jānosaka sugai piemēroti dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumi atkarībā no dzīvotnes veida un kvalitātes katrā atradnē.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. French sedge – Carex colchica. It is very rare in Latvia. The EOO is 2,812 km2, and the AOO – 32 km2. The EOO has decreased compared to what was previously known. This may probably be explained by the lack of new data since the species is difficult to distinguish from C. arenaria, and fertile hybrids with C. arenaria can develop. Most likely, the species is present in some other places, including inland. The distribution, population size and its dynamics have not been studied. Considering the overgrowth of suitable habitats, it is likely that the number of subpopulations has decreased. C. colchica grows in dry dune grasslands, grey dunes, wooded coastal dunes, and roadsides where it forms sparse stands. The threats are the cessation of grassland and grey dune management, resulting in overgrowing with trees and shrubs, and a lack of disturbance, as the species prefers open soil patches. The majority of the population occurs in the “Randu pļavas” Nature Reserve. A targeted survey of suitable habitats in coastal areas and an assessment of the population size is desirable. It is necessary to identify sites with the richest subpopulations and to specify and ensure appropriate habitat management for each site.
Literatūras saraksts
