Foto: Agnese Priede – Eiropas kāpumiezis.

Sinonīmi: Elymus europaeus L.
Agrāk lietotie nosaukumi: Eiropas kivjera Hordelymus europaeus (L.) Harz.
Dzimta: Poaceae – skareņu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B1ab(ii,iii,iv,v)+2ab(ii,iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (LC, 2018), Vācija (*, 2018), Polija (+), Lietuva (VU, 2021), Igaunija (-), Zviedrija (VU, 2020), Somija (-), Baltkrievija (CR, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1985), 1. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 40–120 cm augsts lakstaugs ar īsiem sakneņiem. Veido nelielus, skrajus cerus. Stiebri stāvi, mezgli apmatoti. Lapas līdz 14 mm platas, virspuse apmatota, gals smails, mala raupja. Lapu makstis apaļas, vaļējas, augšdaļā ar īsām sirpjveida austiņām. Mēlīte nošķelta, līdz 1 mm gara. Saliktā vārpa 6–13 cm gara, šaura un stāva, to veido divās rindās pa trim sakopotas vārpiņas. Ziedi vārpiņās pa 1–2. Vārpiņas gaišzaļas, kailas, lineāri lancetiskas, vārpiņas plēksnes īlenveidīgas, pāriet akotā, ārējā zieda plēksne ar līdz 3 cm garu akotu. Auglis – 0,5–0,8 cm garš grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).

Izplatība. Eiropas mežu suga, izplatīta nevienmērīgi, biežāk kalnos, mēreni siltajā un mērenajā joslā. Sugas vienlaidu areāls atrodas uz DR no Latvijas (Priedītis 2014). Igaunijā nav sastopama (eElurikkus 2022). Lietuvā zināmas sešas atradnes D daļā (Gudžinskas 2007, 2021), bet Baltkrievijā – trīs atradnes DR daļā (Блажевич 2006). Latvijā sastopama ļoti reti R daļā. Atrodas uz areāla ZA robežas (Rasiņš 1978; Kabucis 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 4721 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km². Pieaugot izpētes intensitātei, EOO ir palielinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Kabucis 2003), bet atradņu skaits ārpus ĪADT un mikroliegumiem ir mazinājies.

Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms, bet, pēc aptuvenām aplēsēm, tas nepārsniedz 10 000 indivīdu. Skaitliski lielākā atradne ir Slīteres Nacionālajā parkā. 1998. gadā Embūtes-Dinsdurbes apkārtnē atklātajā bagātīgajā atradnē vecais ošu mežs 21. gs. sākumā tika nocirsts kailcirtē, un, iespējams, suga tur ir izzudusi.

Dzīvotnes un ekoloģija. Tā aug ēnā vai daļējā noēnojumā, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023), platlapju un jauktu koku mežos (Carpino-Fagetea sylvaticae) (Mucina et al. 2016). Latvijā tā aug nelielās grupās platlapju gāršās. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud mežizstrāde un vecu dabisku mežu pārveidošana par monokultūrām.

Aizsardzība. Lielākā daļa populācijas atrodas divās ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Gaviezes āmuļi”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Jāpārbauda Embūtes-Dinsdurbes atradnes stāvoklis. Jāveido mikroliegumi, lai saglabātu no jauna atklātās sugas atradnes. Sugas atradnēs nav pieļaujama mežizstrāde.

Autors: Uvis Suško.

Summary. Wood barley – Hordelymus europaeus. In Latvia, the species is very rare. It grows in broadleaf and mixed forests and usually forms small groups. The AOO is 44 km², and the EOO – 4,721 km². The population size is unknown, and most likely does not exceed 10,000 mature individuals. In Latvia, the species is threatened by forestry operations (clearcutting) in old-growth forests and their transformation into planted monocultures. The largest percentage of the population occurs in the Slītere National Park and the “Gaviezes āmuļi” Nature Reserve. Two other sites are outside protected areas. Targeted species inventory and evaluation of its population size should be carried out. New microreserves should be designated to protect its localities. Logging in the species’ habitats should not be permitted.

Literatūras saraksts

• Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/567670 [skatīts 29.12.2022.].

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• Gudžinskas, Z. 2007. Europinis miežvienis Hordelymus europaeus (L.) Harz. Kn.: Lietuvos raudonoji knyga. Lututė, Vilnius, psl. 603. Gudžinskas, Z. 2021. Europinis miežvienis Hordelymus europaeus (L.) Harz. Kn.: Rašomavičius, V. (red.). Lietuvos raudonoji knyga. Gyvūnai, augalai, grybai. Vilnius, psl. 443.

• Kabucis, I. 2003. Eiropas kāpumiezis (Eiropas kivjera) Hordelymus europaeus (L.) Harz. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 156.–157. lpp.

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Mucina, L., Bültmann, H., Dierßen, K., Theurillat, J.-P., Raus, T. et al. 2016. Vegetation of Europe: hierarchical floristic classification system of vascular plant, bryophyte, lichen, and algal communities. Applied Vegetation Science, 19(S1): 3–264.

• Priedītis, N. 2014. Eiropas kāpumiezis Hordelymus europaeus (L.) Harz. Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 674. lpp.

• Rasiņš, A. 1978. Hordelymus europaeus (L.) Jessen ex Harz. In: Fatare, I., Tabaka, L., Kļaviņa, Ģ., Ābele, G., Birkmane, K., Vimba, E., Rasiņš, A., Riekstiņš, I., Jukna, J. 1978. Chorology of the Lavian flora. Zinātne, Riga, p. 28.

• Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.

• Блажевич, Р.Ю. 2006. Hordelymus europaeus (L.) Harz. Кн.: Пашков, Г.Л., Календа, Л.В., Логвин, В.Н., Петриков, А.М. (редк.). Красная книга Республики Беларусь. Растения: редкие и находящиеся под угрозой исчезновения виды дикорастущих растений. Энцыкл. имени П. Бровки, Минск, 289–290.