Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 7–20 (40) cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, ar gariem, mīkstiem matiņiem. Apakšējās lapas rozetē, trīsstaraini dalītas, ar garu kātu. Augšējās lapas sēdošas, pie pamata saaugušas, dalītas, daļas lineāras, gari nosmailotas, ar bieziem, spīdīgiem matiņiem. Ziedi pa vienam stublāja galā, stāvi, zvanveidīgi. Apziedņa lapas ir zilganvioletas. Riekstiņu kopauglis stāvs. Riekstiņi iegareni, ar garu, paliekošu irbuli, ar blīvu matojumu. Zied aprīlī un maijā pirms lapu plaukšanas. Aug nelielās grupās un atsevišķi indivīdi (Tabaka 2003). Augļus izplata vējš. Augļa ieurbšanos zemē nodrošina īpašs šūnu mehānisms, kas, palielinoties ūdens daudzumam dīgstošā sēklā, liek tai vairākas reizes apgriezties ap savu asi (Baroniņa, Lodziņa 1992). Latvijā no vairākām vietām ceļmalās ievāktie sēklu paraugi uzrādīja labu sēklu dīgtspēju, turpretī priežu sausieņu mežos ar biezu sūnu slāni sēklu dīgtspēja bija ievērojami mazāka – līdz 10% (Kļaviņa u. c. 2021).
Izplatība. Sugas areāls ir plašs – Eiropas centrālā un A daļa, kā arī Sibīrija un Ziemeļamerika (Lindel 2001; Bojnanský, Fargašová 2007). Igaunijā reti sastopama sausās un smilšainās dzīvotnēs DA un Z daļā (Kukk et al. 2020), Lietuvā – diezgan reti, galvenokārt A un D daļā un divās izolētās teritorijās Žemaitijas augstienē un Karšuvas zemienē (Gudžinskas 2021). Baltkrievijā suga sastopama visā valstī, R daļā reti, DR daļā – atsevišķās izolētās atradnēs (Лебедько 2015). Latviju šķērso sugas areāla R robeža (Tabaka 2003). Latvijā ne visai bieži sastopama centrālajā un A daļā, bet reti valsts R daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 60 161 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1256 km2. Pēdējos 30 gados EOO nav būtiski mainījies, tajā pašā laikā atradnēs ir novērota indivīdu skaita mazināšanās (Kļaviņa u. c. 2021).
Populācija. Latvijā uzskaitīti aptuveni 19 000 indivīdu (Kļaviņa et al. 2025). Bagātīgākās atradnes ir valsts A un centrālajā daļā. Lielākais indivīdu skaits konstatēts Gaigalavas mikroliegumā (4087) un dabas parkā “Numernes valnis” (3000). Sugas lielākās atradnes un ar vislabāko sēklu dzīvotspēju ir gar autoceļiem, meža ceļiem un takām – labāk apgaismotās vietās. Mežos sugas indivīdu bija mazāk un ar mazāku ziedu skaitu, bieži vien sūnās ieauguši. Dabiskās meža sukcesijas procesā augtenes bagātinās ar barības vielām un aizaug, apstākļi kļūst sugai nepiemēroti, piemēram, dabas liegumos “Motrines ezers”, “Posolnīca” un “Sedas purvs”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (Kļaviņa u. c. 2021, Kļaviņa et al. 2025).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Axmanová 2022a; Tichý et al. 2023). Sugas augtenē nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Gan zālāju, gan mežu suga (Axmanová 2022b). Latvijā suga sastopama dažādos priežu sausieņu mežos (silos, mētrājos, lānos), tostarp īpaši aizsargājamos biotopos, – mežainās piejūras kāpās, skujkoku mežos uz osveida reljefa formām. Lielākā daļa atradņu koncentrējas meža ceļu malās, kur ir mazāka konkurence ar citām sugām un labāki gaismas apstākļi. Mežos, tālāk no ceļiem, augi sastopami izklaidus un mazā skaitā. Latvijā suga aug augsnēs ar plašu – 3,20–6,27 – pH diapazonu (Kļaviņa u. c. 2021), tomēr skābās augsnēs indivīdu skaits ir mazāks (Kļaviņa et al. 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīvā izskata dēļ tiek ievākta pušķos un pārstādīta dārzos.
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Sausieņu priežu mežos pastiprināti veidojas egles paauga un otrais stāvs, tiek stipri noēnota zemsedze, uzkrājas meža nobiras, veidojas biezs detrīta slānis, un sauso priežu mežiem raksturīgām sugām, tostarp meža silpurenei, augšanas apstākļi kļūst nepiemēroti. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība. Negatīvu ietekmi rada arī izbradāšana, izrakšana, plūkšana.
Aizsardzība. Aptuveni 30% kopējās populācijas konstatēti ĪADT, piemēram, dabas parkos “Numernes valnis” un “Ogres Zilie kalni”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” u. c. Izveidoti 15 mikroliegumi ar kopējo platību 110,91 ha.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai nodrošinātu tai labvēlīgus apstākļus un kavētu meža sukcesijas attīstību, jāapsaimnieko mežs, veidojot atklātas augsnes laukumus un mazinot noēnojumu. Uzlabota sugas dzīvotņu kvalitāte vienā no lielākajām sugas atradnēm ārpus ĪADT (Gritāne u. c. 2024). Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Spreading pasqueflower – Pulsatilla patens. It is rare in western Latvia, occurring more frequently, but still not common, in the central and eastern parts of Latvia. The EOO is 60,161 km2, and the AOO – 1,256 km2. Over the past 30 years, the EOO has not changed significantly; at the same time, a decrease in the number of individuals has been observed. The population size is estimated at about 19,000 individuals. P. patens grows in dry pine forests, including wooded coastal dunes and coniferous forests on eskers. Most occurrences are along forest roads with comparatively better light conditions and lower competition from other plants. P. patens grows as scattered individuals and in groups. The threats are the overgrowth of light pine forests because of natural succession and eutrophication. In dry forests, the spruce undergrowth and the second floor are intensively formed, the ground cover is heavily shaded, forest litter accumulates, a thick layer of detritus is formed, and the growth conditions become unsuitable. The species is also threatened by intensive forestry activities, trampling, digging up and picking the plants. Approximately 30% of the population occurs in protected areas, e.g., the “Numernes valnis” and “Ogres Zilie kalni” Nature Parks, and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. Additionally, 15 microreserves with a total area of 110.91 ha have been established. To ensure favourable conditions for P. patens and to inhibit forest succession processes, restoration measures are necessary by creating bare soil patches where the vegetation must be removed and shading reduced.
Literatūras saraksts
