Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs zems lakstaugs. Sakņu sistēma spēcīga. Lapas ļoti blīvā rozetē, sulīgas, sēdošas, olveidīgas, 1–4 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, zaļas, nereti ar violetu vai sārtu nokrāsu, ar vaskainu apsarmi, gals asi nosmailots. Ziedošie stublāji līdz 20 cm augsti, uz tiem pamīšus lancetiskas lapas ar skaujošu pamatu. Ziedi dzeltenīgi vai dzeltenīgi zaļi, pakāpeniski izziedošā tīstenī. Auglis – someņu kopauglis. Izplatās (vairojas) galvenokārt veģetatīvi (Durka 2002), ar jaunām rozetēm, kas veidojas lapu žāklēs augošu vairvasu galos (Sádlo et al. 2018). Zied jūlijā un augustā (Priedītis 2014). Zied reti, ziedus apputeksnē kukaiņi, ir arī pašappute. Nodala vairākas pasugas. Saskaņā ar citu autoru pētījumiem Latvijā sastop Sempervivum globiferum subsp. globiferum (Govaerts 2024).
Izplatība. Atvašu saulrietenis plašā izpratnē sastopams no Eiropas centrālās daļas līdz tās A daļai Novgorodas apgabalā, galvenokārt mērenajā joslā, dažviet arī Kaukāzā un Mazāzijas pussalā (Govaerts 2024). Nereti kultivēts un savvaļā pārgājis augs, tādēļ areāls grūti nosakāms (Priedītis 2014). Zviedrijā un Krievijas Eiropas daļas ziemeļos tiek uzskatīts par svešzemju sugu (Govaerts 2024). Igaunijā visā valstī suga sastopama reti, zināmas aptuveni 30 atradnes (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – diezgan reti valsts A daļā (Krall et al. 1996). Latvijā sastopama retumis visā valstī (Priedītis 2014). Latvijā tiek uzskatīta par sugu ar divējādu floristisko statusu – naturalizējies dārzbēglis un vietējā suga (Gavrilova, Šulcs 1999). Vietējās sugas populācijas iespējamā kategorija ir no LC līdz VU, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Populācijas lielums un dinamika nav zināma. Latvijā ir ap 240 sugas novērojumu vietu, vairums ir sausu zālāju fragmentos ceļmalās. Indivīdu skaits vienā novērojumu vietā variē no viena līdz vairākiem simtiem (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug sausās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Zālāju un dzīvotņu ar nesaslēgtu veģetāciju, tostarp klinšu, suga (Axmanová 2022). Latvijā aug lakstaugu pioniersabiedrībās seklās kaļķainās augsnēs, uz dolomītu atsegumiem, smiltāju zālājos, kā arī sausos priežu mežos, kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu samērā bieži izrok savvaļā un pārstāda dārzos, kapsētās kā dekoratīvu augu. Tā šķirnes var iegādāties stādaudzētavās.
Apdraudējums. Dabiskajās dzīvotnēs sugu apdraud tās izrakšana pārstādīšanai. Zālājos uz dolomītiem to apdraud dolomītu ieguve vai mehāniska bojāšana. Atradnes uz dolomīta atsegumiem var apdraudēt arī biežas un izteiktas ūdenslīmeņa svārstības, kas parasti rodas HES darbības ietekmē, tādējādi tiek izraisīti dolomītu nogruvumi. Ietekmē arī palu ūdeņu izraisīta eitrofikācija upju krastos (Čakare 2017) un skrajo priežu mežu aizaugšana ar krūmiem, eitrofikācija. Zālājos sugu nelabvēlīgi ietekmē zālāju ilgstoša neapsaimniekošana un apbūve (Rūsiņa 2013).
Aizsardzība. Vairums reģistrēto novērojumu ir ārpus ĪADT. Nozīmīgs sugas atradņu skaits ir aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ieteicami populācijas ģenētiskās daudzveidības struktūras pētījumi, lai precizētu nozīmīgākās vietējās cenopopulācijas, sugas populācijas lieluma novērtējums, izplatības pētījumi. Atbilstoši sugai jāapsaimnieko dabiskie zālāji, tie ir jāatjauno.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Sprouting house-leek – Sempervivum globiferum. Rare in Latvia throughout the country. This species is considered both a native and a naturalised garden escapee. Since it was impossible to determine the status for each locality, the possible category of the species could be from LC to VU; therefore the species is assessed as Near Threatened (NT). The population size and dynamics are unknown. There are about 240 records of this species outside of cultivation. The number of individuals per site varies from one individual to several hundred. The species grows in pioneer communities on shallow calcareous soils, dolomite outcrops, dry sandy grasslands, dry pine forests, and dunes. The species is quite often dug up in the wild and transplanted into gardens and cemeteries as an ornamental plant; cultivated plants can be purchased in nurseries. In grasslands, the species is threatened by overgrowing due to a lack of management and land use change. In grasslands on dolomites, it is threatened by dolomite extraction or mechanical damage. Grasslands on dolomite outcrops are also threatened by frequent and pronounced fluctuations in water level, which usually occur under the influence of hydroelectric power stations, resulting in rockslides on dolomite outcrops. In sparse pine and dune forests, it is affected by eutrophication and shrub encroachment that alter the light and soil conditions. Most of the species’ localities are outside protected areas. A considerable number of localities occur in the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. Studies on the genetic structure of the population are recommended to clarify the most significant subpopulations with native origin. The current distribution and population size should be assessed. Restoration and maintenance of semi-natural grasslands and other habitats suitable for S. globiferum is needed.
Literatūras saraksts
