Morfoloģija un bioloģija. Mātīte apmēram kraukļa lielumā, tēviņš mazāks. Ķermenis drukns un spēcīgs, spārni īsi un noapaļoti, aste gara. Mugurpuse vienmērīgi brūna, tēviņam ar zilganpelēku toni. Vēderpuse un spārnu apakša gaišpelēka ar šķērssvītrām. Pārtiek galvenokārt no baložiem, mežastrazdiem, sīļiem un citiem līdzīga lieluma putniem. Ligzdu būvē dažādu sugu kokos, izmanto to daudzus gadus. Dējumā 2–5 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Pieaugušie putni ir nometnieki, jaunie ziemā nedaudz klejo (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Ziemeļameriku (izņemot galējos ziemeļus un dienvidus), visu Eiropu (izņemot Islandi un Īriju) un sniedzas līdz Āzijas galējiem austrumiem (pamata areāla D robeža ir Kazahstānas–Mongolijas ziemeļos, bet atsevišķs apgabals arī Himalajos). Ziemošanas areāls gandrīz pilnībā sakrīt ar ligzdošanas areālu (BirdLife International 2021a). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 928 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 75 128 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021a). Eiropas populācija sarūk. Lietuvā un Baltkrievijā un īstermiņā arī Igaunijā populācija stabila. Ilgtermiņā Igaunijas populācija sarūk. Krievijas populācija sarūk īstermiņā, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 428–13 272 pāri (856–26 544 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Lejupslīdei turpinoties, trijās paaudzēs tā varētu sasniegt 85%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus mežus, kas mijas ar atklātām ainavām, arī pilsētas (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 7,9 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticams, ka mežos ligzdojošajai populācijai būtisks drauds ir mežsaimnieciskā darbība – gan kā dzīvotnes degradācija, gan traucējums ligzdošanas laikā. Ticami, ka suga, tāpat kā citi lielajās ligzdās ligzdojošie putni, cieš no ligzdu postītājiem – kraukļiem, meža caunām u. c. Pilsētas populācijai būtisks mirstības cēlonis, it īpaši jaunajiem putniem, varētu būt bojāeja stiklos (Kalvāns 2015).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” vistu vanags ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumos “Ziemeļu purvi”, “Mežole”, “Jaunciems”, “Zvārde”, “Jaunanna”, dabas parkā “Abavas senleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas lieluma pārmaiņu monitorings (Avotiņš 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu saglabāšanai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Lai aizsargātu vistu vanagu, ir jāveido mikroliegumi ligzdošanas vietās, jāierobežo traucējums un pilsētās jānodrošina stiklotu virsmu redzamība.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Northern Goshawk − Accipiter gentilis. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 928 km2, the EOO – 75,128 km2. The breeding population is estimated at 428–13,272 pairs (856–26,544 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while in the short term, the population is declining. If the decline continues, it could reach 85% within three generations. The species inhabits a variety of forests interspersed with open landscapes, as well as urban areas. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that forestry activities are a significant threat to the breeding population, both in terms of habitat degradation and disturbance during the breeding season. Like other birds nesting in large nests, the species is likely to suffer from nest predators – Corvus corax, Martes martes, etc. In urban populations, a significant cause of mortality could be death by crashing into glass structures, especially for young birds. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia, with the possibility of creating micro-reserves to conserve its habitats. The conservation of the species requires the creation of micro-reserves at breeding sites, limiting disturbances, and ensuring the visibility of glass surfaces in urban areas.
Literatūras saraksts
