Morfoloģija un bioloģija. Svilpja lieluma putns ar šķeltu asti un ļoti masīvu, sakrustotu knābi. Ķermenis masīvāks nekā pārējām krustknābju sugām. Tēviņa apspalvojums no netīri citrondzeltena līdz oranžam vai purpursarkanam, mātītes – no dzeltenzaļa līdz pelēkzaļam. Barojas pārsvarā ar skujkoku sēklām. Ligzdu būvē skujkokos. Dējumā 3–5 olas, gadā viens, iespējams, divi perējumi. Sastopams visu gadu, reizēm novērojamas invāzijas (Harrison, Castell 2002; LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver Eiropas Z daļu un sniedzas uz austrumiem līdz Urāliem. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies (Keller et al. 2020). Sugas retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā nav iespējams objektīvi novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 54 690 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija stabila. Krievijas populācija stabila. Igaunijas populācija ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņā stabila. Somijas populācija ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā pieaug (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 5–20 pāru (10–40 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa tendence ir nezināma (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo priežu un jauktus skujkoku mežus (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 3,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Sugu apdraud pieaugušu priežu izciršana, kas ietekmē sēklu pieejamību (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Priežu krustknābis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams vairākās no šīm teritorijām. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā vecie priežu meži.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Parrot Crossbill − Loxia pytyopsittacus. Due to the rare occurrence of the species, an objective assessment of distribution changes in Latvia is impossible. The AOO of the breeding population is 104 km2, the EOO – 54,690 km2. The breeding population is estimated at 5–20 pairs (10–40 adult individuals). The long-term as well as short-term population trend is unknown. The species inhabits pine and mixed coniferous forests. The species is threatened by the felling of mature pines, which affects seed availability. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of old pine forests is essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
