Morfoloģija un bioloģija. Milzu skropstzvaigznes jaunie augļķermeņi ir olveida, sīpolveidīgi vai bumbierveidīgi, 5–7 cm gari un 4–6 cm plati, balti līdz tumšbrūni. Augļķermenim nobriestot, perīdijs saplaisā 4–6 (retāk 7–8) nevienādās daivās, kas ar galotnēm atliecas uz substrāta un paceļ uz augšu augļķermeņa centrālo lodveidīgo, putekļaino, nedaudz šķiedraino glebu. Šādu augļķermeņu platums sasniedz 7–15 cm. Eksoperīdijs biezs, gaļīgs, ārpusē ādains, elastīgs, trīsslāņu, 12–17 µm biezs, cieši saaudzis ar endoperīdiju, ar kuru kopā arī saplaisā un, neatdaloties no tā, atliecas. Apakšdaļā eksoperīdijs paresninās un pāriet vālesveidīgā kolumellā. Gleba sākumā lodveidīga, blīva, brūna, nogatavojusies – tumšbrūna, gandrīz melna, sairst sporās. Sporas lodveidīgas, asi vai strupi dzeloņainas vai kārpainas, brūnas vai tumšbrūnas, 4–5 µm platas (Sunhede 1989; Jeppson et al. 2013; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 202). Aug nelielās grupās no augusta līdz oktobrim.
Izplatība. Izplatīta Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā mērenajā veģetācijas zonā un boreālās zonas D daļā. Eiropā uz ziemeļiem sasniedz Skandināvijas pussalas D daļu. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1968. gadā Vidzemē, Inčukalnā (V. Lūkins); vēlāk – 1984. gadā – Raiskumā (Vimba 1996). Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2012. gadā konstatēta divās vietās Rīgā – Ziepniekkalna mežā un Mangaļsalā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Ņemot vērā, ka sēne ir pietiekami liela, lai to viegli pamanītu, var uzskatīt, ka reģionālā populācija ir ļoti maza. Ziepniekkalna atradne Rīgā tiek regulāri apsekota, tajā katru gadu izaug 5–20 sēnes augļķermeņi.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Aug jauktos mežos, auglīgās, ar slāpekli bagātās augsnēs, var būt arī samērā atklātās vietās. Latvijā konstatēta jauktā mežā, kā arī cilvēka ietekmētās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežistrāde un koksnes ieguve, kā arī augteņu iznīcināšana antropogēnā vidē esošajās atradnēs. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā sugas dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamība sugas aizsardzībai veidot mikroliegumus, iespējams, jāpārskata. No mūsdienās zināmajām divām atradnēm viena atrodas ĪADT – dabas parkā “Piejūra”. Jāaizsargā atradnes, nemainot to apsaimniekošanas režīmu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Giant earthstar – Geastrum melanocephalum. Found in Europe, Asia, and North America (the temperate and southern boreal zones). In Europe, it reaches the southern part of the Scandinavian Peninsula to the north. It is very rare in Latvia, with only two known localities. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. As the fungus is large enough to be easily noticed, the regional population is assumed to be very small. It is a soil saprotroph, which grows in mixed forests on fertile, nitrogen-rich soils, but may also occur in relatively open areas. It is found in Latvia in mixed forests and also in relatively human-influenced areas. The locality in Riga is regularly inspected – there are 5–20 fruiting bodies each year. The species is threatened by deforestation and the destruction of localities in anthropogenic habitats. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small regional population. A protected species in Latvia for the conservation of which micro-reserves can be established. The need for micro-reserves for the conservation of the species can be reviewed. One of the two localities is in a protected nature area – the “Piejūra” Nature Park. It is necessary to protect the species localities without changing their management regime. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
