Morfoloģija un bioloģija. Apmalotās zemeszvaigznes augļķermeņi ir 4–5 (11) cm plati. Eksoperīdijs saplīst gandrīz līdz vidum 7–10 (12) nevienādās, nosmailotās, trauslās daivās, kuras ir ielocītas tikai galotnēs. No ārpuses tās ir gludas, bez pielipušām augsnes daļiņām. Svaiga virspuse ir tumšbrūna, izžuvusi – pelēka, gluda vai saplaisājusi. Endoperīdijs līdz 2,5 cm augsts un 2–3 cm plats, lodveida vai otrādi olveida, no virspuses nedaudz saplacināts, virsma gandrīz gluda; ar kātiņu un apofīzi, pelēks, retāk gaiši līdz tumšbrūns. Jauns var būt ar miltainu apsarmi. Kātiņš līdz 4 mm garš un līdz 6 mm resns. Peristoms nedaudz izvirzīts, konisks, šķiedrains, zīdaini skropstains, bieži gaišāks par eksoperīdiju, ar skaidri norobežotu gredzenveida pagalmu, retāk bez tā. Sporas lodveida, kārpainas, melnbrūnas, 4–5 μm. Kapilīcija hifas nezarotas, gaišbrūnas, 4–6 μm resnas, galos sašaurinātas (Sunhede 1989; Jeppson et al. 2013; Dāniele, Meiere 2020). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī, bet var saglabāties līdz nākamajai sezonai.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē. Eiropā izplatīta mērenajā un boreālajā veģetācijas zonā. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi minēta F. E. Štolla akvareļos pirms apmēram 100 gadiem (Štolls 1913–1939). Mūsdienās ir zināmas astoņas atradnes dažādos reģionos, visvairāk valsts centrālajā daļā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8607 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušu indivīdu skaits ir aptuveni 450.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Aug ar slāpekli bagātās vai kaļķainās augsnēs lapu koku un skujkoku mežos, parkos, dārzos, reizēm uz veciem skudru pūžņiem. Retāk sastopama atklātās ainavās. Latvijā zināmās atradnes ir lielākoties antropogēnā vidē, parkos, apstādījumos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var apdraudēt tai piemērotu biotopu izmaiņas, piemēram, pārveidošana vai antropogēnās slodzes (nomīdīšana) pieaugums tās atradnēs. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu ir iespējams pārskatīt. Sugas atradnes atrodas galvenokārt ārpus ĪADT, pārsvarā antropogēnā vidē. Lai sugu saglabātu, nedrīkst pārveidot tās atradnes, kā arī jāsaglabā tās augļķermeņi. Jāveic papildpētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*.
Summary. Crowned earthstar – Geastrum coronatum. A cosmopolitan species. In Europe, it is found in the temperate and boreal vegetation zones. It is rare in Latvia, with currently 8 known localities, mainly in the central part of the country. The EOO is 8,607 km2, and the AOO – 32 km2. No information is available on changes in the distribution of the species due to a lack of studies; no data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is 450. A soil saprotroph, it grows in nitrogen-rich or calcareous soils in deciduous and coniferous forests, parks, gardens, sometimes on old anthills. In Latvia, it is mostly found in anthropogenic environments, in parks and green spaces. It is threatened by changes in suitable habitats, such as conversion or increased anthropogenic pressure (trampling). It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species may be reviewed. Most localities are outside of protected nature areas. To preserve the species, its habitats must not be altered, and its fruiting bodies must be preserved. Additional research is needed on the species’ occurrence, ecology and threats.
Literatūras saraksts
