Morfoloģija un bioloģija. Sīkā zemeszvaigzne ir viena no mazākajām zemeszvaigznēm Latvijā. Atvērušies augļķermeņi 1,5–3,0 cm plati. Eksoperīdijs parasti saplīst līdz vidum 5–9 galotnē nosmailotās daivās. To virspuse pelēkbalta, pelēka, arī smilškrāsā, sairstot gandrīz balta. Endoperīdijs olveidīgs, 0,9–1,2 cm augsts un 0,8–1,0 cm plats, ar kātiņu, apofīzi, balts, baltgans vai brūngans, svaigs – ar sīkiem skābeņskābā kalcija kristāliem. Kātiņš ar apofīzi, peristoms konisks, šķiedrains, pie atveres skropstains. Sporas brūnas, lodveida, 4,5–5,5 µm (Sunhede 1989; Jeppson et al. 2013; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī, bet var veiksmīgi saglabāties līdz nākamajai sezonai.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Eiropas ziemeļos izplatība sasniedz arktiskos reģionus. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1915. gadā Rīgā, Nordeķos (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas vairāk nekā 20 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 35 841 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 92 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits ir aptuveni 80. Vairākās šobrīd zināmajās atradnēs sezonā ir liels augļķermeņu skaits.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Aug priežu mežos, sausos kaļķainos zālājos, smilšainās stepēs, sausās arktiski–alpīnās vietās. Latvijā konstatēta sausos, priežu mežos smilšainās augsnēs, kāpu smiltājos, arī iekšzemes kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tai piemērotu biotopu izmaiņas, piemēram, antropogēnās slodzes (nomīdīšana) pieaugums kāpās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, tās aizsardzības juridisko statusu jāsaglabā. Apmēram trešdaļa no reģionālās populācijas atrodas ĪADT, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un citās. Daļu atradņu pasargā to atrašanās krasta kāpu aizsargjoslā. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu (kāpu un priežu mežu smilšainās augsnēs) aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot zemsedzei un tās saglabāšanai. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Tiny earthstar – Geastrum minimum. A cosmopolitan species. In Europe, its distribution reaches the Arctic regions, but it is rare in Latvia with more than 20 known localities in different regions. EOO 35,841 km2, and the AOO – 92 km2. There is a lack of data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is about 80. It is a soil saprotroph, which grows in pine forests, dry calcareous grasslands, sandy steppes, and dry arctic-alpine sites. It is found in Latvia in dry pine forests on sandy soils, in coastal, and inland dunes. The species is threatened by habitat changes, e.g. increased anthropogenic pressure (trampling) in dunes. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. About one-third of the regional population is found in protected nature areas, e.g. the Ķemeri National Park, the North Vidzeme Biosphere Reserve, etc. The conservation measures are mainly related to the protection of suitable habitats, with emphasis on the conservation of the ground cover. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
