Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Mazi, pelēcīgi zaļgani vai brūngani, līdz 2 mm augsti divmāju augi, kuri aug kā atsevišķi indivīdi vai velēnās. Sausas lapas ir ieritinājušās, bet mitras – izpletušās. Lapas garums 4–6 reizes lielāks nekā platums. Lapas forma mēlveida vai mēlveida-lancetiska. Lapas gals noapaļoti nosmailots, reti pilnīgi noapaļots. Lapai izteikta dzīsla, kas beidzas lapas galā. Sporangiji atstāvoši, taisni, šauri, elipsoīdi, 2–3 mm gari. Operkuluma platums ir puse sporangija garuma. Sporas gludas. Sporofīts bieži veidojas no rudens līdz pavasarim (Smith 2004).
Izplatība. Eiropas boreālās zonas un kalnu reģionu suga, līdz 500 m v.j.l. Sastopama visā Eiropā, retumis arī Vidusāzijā, Ziemeļamerikā un Centrālamerikā, Austrālijā u. c. (Smith 2004). Latvijā pirmo reizi konstatēta Daugavas krastā (K. R. Kupfers, 1913, J. Strautmanis, 1926), vēlāk arī Ļaudonā (N. Malta, 1918), Ventas krastā (N. Malta, 1924), Dobelē un Bauskas apkārtnē (A. Apinis, 1930), Gaujas senlejā (N. Malta, H. Starca, 1938), pie Svētupes, Sāvienā un Vietalvā (N. Malta), Skrīveros, uz dolomītiem Daugavas krastā pie Pļaviņām un Mēmeles krastā (A. Āboliņa, 1957–1960). Mūsdienās zināmas tikai trīs atradnes Vidzemē: Valkas pagastā (I. Daņilkivs, 1975), Priekuļu pagastā pie Lauciņu karjera ezera (A. Opmanis, 2021) un Stopiņu pagastā Sauriešu karjera apkārtnē (A. Opmanis, 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 518 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija ir stabila, vietām sastopama ļoti bieži. Tomēr apakšpopulācijas ir nelielas un mazskaitlīgas (Campisi et al. 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām. Suga aug kā atsevišķi augi vai sakopojumos, vienā atradnē var aizņemt vairāku kvadrātdecimetru platību.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā ir maz zināms par sugas ekoloģiju un vides prasībām. Sastopama uz atsegtas kalķainas augsnes kraujās, kā arī karjeros, it īpaši vietās, kur izplatīts kaļķakmens, barības vielām nabadzīgās līdz vidēji bagātās augsnēs (Ellenberg et al. 2001; Simmel et al. 2020). Latvijā novērota uz bāziskas izcelsmes augsnes un klints spraugās, kur uzkrājušās trūdvielas vai augsne, atklātos un sausos biotopos, kā arī traucētās urbānās vietās. Pārsvarā aug kopā ar citām akrokarpajām lapu sūnām, piemēram, struplapu bārbulu Barbula unguiculata un purpura ragzobi Ceratodon purpureus (A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Lai arī Eiropas mērogā nav norādīts apdraudējums, tas, iespējams, pastāv Latvijā. Latvijā ir tikai trīs sugas atradnes, un tuvu esošā infrastruktūra, piemēram, ceļi un to pārbūve, var šīs atradnes iznīcināt. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir maza populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. ĪADT tā sastopama tikai Gaujas Nacionālā parka neitrālajā zonā. Jāturpina potenciālo atradņu meklēšana, ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības. Jāveic pētījumi par tās izplatību, populāciju, ekoloģiju un draudiem.
Autori: Anna Mežaka*, Līga Strazdiņa.
Summary. Rigid aloe-moss – Aloina rigida. The moss is found throughout Europe, rarely in Central Asia, North America, Central America, Australia, etc. It was first found in Latvia by K. R. Kuppfer in 1913. Only three localities are known for this species in Latvia, all in Vidzeme: in Valka parish, Priekuļi parish and Stopiņi parish. The species grows as a single plant or in aggregations, and can cover several square decimetres in a single locality. EOO is 518 km2, and AOO is 12 km2. There are insufficient data on the size and changes of the regional population in Latvia. It grows on alkaline soils and rock crevices where humus or soil has accumulated, in open and dry habitats, as well as in disturbed urban areas. The species is threatened by nearby infrastructure, such as roads, which could destroy these sites during reconstruction. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small population. The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. The species is found only in the neutral zone in specially protected nature territories (the Gauja National Park) or outside of them. In the future, it is recommended to continue searching for potential sites, taking into account the ecological requirements of the species, and to carry out studies on its distribution, population, ecology and threats.
Literatūras saraksts
