Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Divmāju augi, laponis vidēji liels, 6–10 mm plats un 2–4 cm garš, bāli zaļā līdz brūngani zaļā krāsā ar neregulāru tumši violetu malu, stumbra galā dihotomi zarots. Laponis bez izteiktas vidusdzīslas. Uz virsmas piepaceltas, bālas, viegli pamanāmas poras, tās ieskauj 4–6 šūnas ar uzbiezinātiem šūnapvalkiem. Uz lapoņa apakšējās jeb ventrālās puses melni violetas zvīņas un rizoīdi. Vairkurvīšus neveido. Arhegoniju sastats uz pagarināta, līdz 5 cm gara kātiņa, kas pie pamatnes ir sarkans, galotnē bāli zaļš, puslodes vai gandrīz kvadrātiskā formā, ar 2–4 daivām. Anterīdiju sastats uz uzbiezināta 1–2 cm gara kātiņa, gandrīz sēdošs, plātņveida, ieapaļš, neregulārs, tumši violets, mazāks nekā arhegoniju sastats. Perianti koniski, zvanveida, pievienoti laponim ar šaurāko galu. Kaliptra noapaļota, patstāvīga. Sporangiji lodveida, sarkanīgi brūni vai tumši violeti. Sporas brūnas ar garām elaterām (Pearson 1902; Haupt 1926; Schuster 1953; Watson, Dallwitz 2005).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas kalnu suga, aug līdz 3100 m v.j.l. Bieži visā Eiropā, D virzienā kļūst retāka. Konstatēta arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Schröck 2019). Latvijā pirmo reizi novērota 1908. gadā pašreizējā Ķemeru Nacionālajā parkā (J. Mikutovičs), pēc tam 1914. gadā pie Lielā Slokas ezera (K. R. Kupfers) un 1918. gadā pie Aiviekstes (N. Malta). Zināmas nedaudz vairāk kā 100 atradnes izklaidus visā valstī, izņemot DA daļu. Biežāk sastopama Gaujas senlejā. Tās izplatīšanās ir ierobežota, un atradnes lielums ir cieši saistīts ar piemērotā biotopa platību. Sastopamības apgabals (EOO) ir 58 551 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 380 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, lai gan novērota apakšpopulāciju mazināšanās zemienēs (Schröck 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas, bet atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis, pateicoties ekspertu zināšanu pieaugumam par sugas atpazīšanu. Reģionālā populācija ir stabila, bet to var apdraudēt piemērota biotopa mazināšanās riski.
Biotopi un ekoloģija. Suga ir kalcifils mezofīts – higrofīts, saistīta ar kalcija oksīda (CaO) pieejamību iežos vai avota ūdenī. Latvijā suga sastopama ar kaļķi bagātos avotu purvos un avoksnājos, kā arī uz atsegumiem. Dažkārt konstatēta pārmitros mežos uz augsnes meliorācijas grāvju tuvumā. Pavadošās sugas ir vairzaru kruzuļpellija Apopellia endiviifolia, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, garsmailes atskabardze Campylium protensum, starainā atskabardze C. stellatum, konusgalvītes Conocephalum sp., mainīgā divzobīte Dicranella varia, rūsganā pabārbula Didymodon ferrugineus, augstā skrajlape Plagiomnium elatum, spīdīgā polija Pohlia cruda, lielā kroksamtīte Ptychostomum pseudotriquetrum, Kosona dižsirpe Scorpidium cossonii, (B. Bambes, J. Klušas, A. Opmaņa, V. Silevičas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tai tipiskos avotu un purvu biotopus apdraud meliorācijas izraisīta gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, kas veicina pastiprinātu purvu aizaugšanu un apmežošanos. Atsegumu biotopos risks ir to apaugšana dabiskas sukcesijas rezultātā. Ņemot vērā pastāvošos un potenciālos draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Vairākas atradnes ir ĪADT – Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Baltezera purvs”, Slīteres, Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos, tostarp ģeoloģiskajos pieminekļos – “Lustūzis”, “Gūdu klintis”, “Kraukļu aiza” –, dabas parkā “Engures ezers”, mikroliegumā “Bānūžu Zelta avots”. Lai aizsargātu un saglabātu avotainus purvus, pļaujot vai noganot jāuztur atklāta ainava un jāatjauno hidroloģiskais režīms teritorijās ar meliorācijas grāvjiem. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autors: Līga Strazdiņa.
Summary. Narrow mushroom-headed liverwort – Marchantia quadrata. Liverwort. Common throughout Europe, becoming rarer towards the south. There are currently just over 100 known localities scattered throughout Latvia, except of south-east. The species has a more concentrated distribution in the Gauja Valley. EOO is 58,551 km2, and AOO is 380 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. The regional population is considered stable, but may be threatened by the risk of loss of suitable habitat. The species grows in lime-rich spring marshes and spring fens, as well as on outcrops. It can be occasionally found in waterlogged forests on soil near drainage ditches. The species is threatened by the lowering of groundwater levels caused by drainage, which contributes to increased swamp overgrowth and afforestation. The risk in outcrop habitats is overgrowth due to natural succession. In view of the existing and potential threats, it is assessed as Near Threatened (NT). It is not included on the list of protected species, and does not require legal protection status. Several localities of the species are in protected areas. The protection and sustainable conservation of vernal pools requires the maintenance of an open landscape through mowing or grazing and the restoration of the hydrological regime in areas with drainage ditches. Studies should be carried out on the population size, distribution and trends.
Literatūras saraksts
