Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Zaļi līdz brūnganīgi augi, garums 0,5–3,0 cm, platums 1,5–2,0 mm. Lapas sakļautas cieši cita pie citas, ieliektas, raksturīga ovāla līdz iegarena forma. Lapu garums vidēji izteikti lielāks nekā platums, lapas nevienmērīgi div- vai trīsdaivainas, bieži vien vidējās daivas trūkst. Lapas izmēri 0,8–1,2 × 0,5–0,8 mm. Dzinumu galos vairķermeņu sakopojumi, ko veido šķautņaini lieli divšūnu vairķermeņi rūsgani sarkanā vai spilgti sarkanā krāsā, kas atšķir sugu no šķeltās trejsmailītes T. exsecta, kurai vairķermeņi ir gludi (Schuster 1953; Liepiņa 2017; Hong 2021).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas kalnu suga, saistīta ar skujkoku mežiem. Plaši izplatīta lielākajā daļā Eiropas valstu, izņemot Krievijas un Skandināvijas Z reģionus. Izplatīta arī daudzviet Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (GBIF 2023). Latvijā reta suga. Pirmo reizi novērota 1906. gadā Zemgalē Svētes pagastā (J. Mikutovičs), pēc tam atrasta 1918. gadā Vidzemē Sāvienā (N. Malta) un 1921. gadā Vējupītes krastā pie Pēteralas un Satezeles gravā Siguldā (K. R. Kupfers). 20. gs. vidū konstatēta Vidzemē Liepnas pagastā (A. Āboliņa, 1960) un Kurzemē Pēterezera vigā Kolkas pagastā (D. Jansone, 1984). Mūsdienās sastopama galvenokārt Vidzemē Gaujas senlejā – uz Ērģeļu un Laņģu klintīm, uz Berlīnes ieža, uz Sietiņieža, netālu no Velnalas, Siļķupītes un Lojas krastā (A. Āboliņa, 2002, 2003, A. Opmanis, 2007, 2022, I. Leimanis, 2016, J. Kluša, 2020); Valkas pagastā (I. Kukāre, 2018). Samērā bieži arī Kurzemē – pie Kukšupes vigas Kolkas pagastā, Usmas, Spāres un Mazirbesapkārtnē, pie Acleju avotiem Rendas pagastā, Skrundas pagastā Kušaiņu apkārtnē (I. Rēriha, 2002, 2007, A. Opmanis, 2017, 2018). Latgalē un Zemgalē pēdējos 50 gados vairs nav atrasta. Mūsdienās zināma 22 vietās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 17 309 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila (Konstantinova 2019). Latvijā pētījumi nav veikti, apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas. Ievērojams populācijas pieaugums tuvākajā nākotnē nav gaidāms.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama ļoti dažādos biotopos, bet pārsvarā saistīta ar skujkoku mežiem. Aug uz kritalām un celmiem, kūdrainā augsnē virs klintīm, uz klinšu sienām vai laukakmeņu vertikālajām malām smil-šainas, mitras, skābas augsnes, kā arī uz skābiem akmeņiem ēnainos strautos un upēs. Arī uz kūdras un sfagnu ciņiem purvos (Paton 1999; Damsholt 2002). Latvijā galvenokārt sastopama uz smilšakmens atsegumiem, vairāki novērojumi uz augsnes meža ceļos vai takās, kā arī avoksnājos; viens novērojums arī augstajā purvā. Pavadošās sugas ir matlapu skropstīte Blepharostoma trichophyllum, Millera somenīte Calypogeia muelleriana, Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, uzpūstā smaillape Lophozia ventricosa, gludlapu mīlija Mylia anomala (A. Āboliņas, D. Jansones, K. R. Kupfera, J. Mikutoviča, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai kopumā lielu apdraudējumu nav (Konstantinova 2019). Latvijā suga sastopama uz smilšakmens atsegumiem, kas var būt pakļauti dabiskās sukcesijas riskam. Suga atrasta arī uz takām un meža ceļiem, kur to var mehāniski iznīcināt. Ņemot vērā pastāvošos draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT: Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos. Tā kā suga aug dažādos biotopos, tās aizsardzība ārpus ĪADT ir apgrūtināta. Jāaizsargā tās atradnes un jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas lielumu. Jānoskaidro seno atradņu stāvoklis.
Autori: Līga Strazdiņa*, Linda Gerra-Inohosa, Ansis Opmanis.
Summary. Larger cut notchwort – Tritomaria exsectiformis. A widespread liverwort in most European countries, except Russia and the northern regions of Scandinavia. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1906. Today, it is found mainly in Vidzeme in the Gauja Valley, and is also relatively common in Kurzeme. It has not been found in Latgale and Zemgale in the last 50 years. The species is known to be present in 22 localities in Latvia today. EOO is 17,309 km2, and AOO is 80 km2. No studies have been carried out in Latvia; the subpopulations are considered stable. In Latvia it grows mainly on sandstone outcrops, with several records on soil in forest roads or trails, as well as in spring fens; one record also in a raised bog. The species is threatened by natural succession of sandstone outcrops, mechanical destruction on paths and forest roads. In view of existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species is found in protected nature territories – the Slītere and Gauja National Parks. Protection of the localities of the species should be ensured and studies on the distribution and size of the population of the species should be carried out. The condition of historical localities needs to be clarified.
Literatūras saraksts
