Morfoloģija un bioloģija. Margainais vārpstiņgliemezis ir vidēji liels vārpstiņgliemezis. Čaulas augstums ir 11–14 mm, platums 2,7–3,2 mm. Dažreiz tā var būt līdz 16 mm gara. Čaula vārpstveida, slaida, ar 10–12 vijumiem. Krāsa tumšbrūna vai tumši sarkanīgi brūna. Čaula matēta, virsmas struktūra ar salīdzinoši platām un regulārām ribām. Hermafrodīti. Olas sāk dēt vasaras beigās. Gliemeži sāk izšķilties rudenī. Pārziemo gan nepieauguši, gan pieauguši indivīdi. Ziemo zemsegā. Precīzs dzīves ilgums nav zināms – trīs vai vairāk gadu. Saprofāgi un mikofāgi – barojas galvenokārt ar sēnēm, epifītiskajiem ķērpjiem un aļģēm (Лихарев 1962). Aktīvi veģetācijas sezonā.
Izplatība. Pārtraukta (disjunkta) areāla suga, izplatīta visā Eiropā (Seddon 2017). Suga ir sastopama Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijas Eiropas daļas rietumos, Pleskavas un Tveras apgabalā (Sysoev, Schileyko 2009; Моллюски Беларуси 2022). Izplatīta visā Latvijā, sastopama ne pārāk bieži (Pilāte 2006; Rudzīte u. c. 2010; Rudzīte et al. 2018a). Biežāk sastopama Latvijas centrālajā un Z daļā (Vidzemē). 20. gs. beigās bija zināmas 20 atradnes (Pilāte 1998). Šobrīd zināmas 86 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 53 378 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 284 km2.
Populācija. Eiropā populācija ir stabila (Seddon 2017). Latvijas reģionālās populācijas vērtējums pamatojas uz datiem no ĪADT, kur tā ir stabila. Nav datu par tās stāvokli ārpus ĪADT. Indivīdu daudzums atkarīgs no biotopa un meža apsaimniekošanas vēstures – vienā kvadrātmetrā var būt 1–14, vidēji – trīs indivīdi. Gliemežu sabiedrībās sugai visbiežāk ir ļoti mazs īpatsvars – līdz 1% kopējā gliemežu sugu indivīdu skaita (Pilāte 2006).
Biotopi un ekoloģija. Tipiska meža suga. Sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos zem nobirām, uz kritalām, zem to mizas un mitrā laikā uz koku stumbriem. Suga biežāk sastopama nogāžu un gravu mežos, platlapju mežos un lakstaugiem bagātos egļu mežos, arī palieņu mežos. Toleranta pret mērenu mežsaimniecisko darbību, ja ir atbilstošs mitrums un ēnojums. Būtiski, lai dzīvotnē būtu tādas meža daudzveidībai nozīmīgas struktūras kā bagātīgs pamežs, atmirusi koksne un lapu koki (apse, platlapji) (Suško 1998). Var rekolonizēt ilgstoši nekoptas mistrotas egļu un apšu jaunaudzes, dabiski atjaunojušās lapu koku (izņemot bērzu) jaunaudzes, ja tajās ir celmi un kritalas un ja tās robežojas ar mežaudzēm, kurās suga dzīvo (Pilāte 2006).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā suga netiek uzskatīta par apdraudētu. Vietām (Somijā, Zviedrijā) dzīvotņu zudums tiek uzskatīts par iespējamu apdraudējumu (Seddon 2017). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošana, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kam ir saistībā ar sugas dzīvotnēm. Suga novērtēta kā jutīga (VU), pamatojoties uz pārtraukto izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, kā arī, ņemot vērā tās apdzīvoto platību, kas nevar pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. No pieejamās informācijas nevar novērtēt, kāda daļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT, taču vairums atradņu atrodas ĪADT, īpaši Gaujas Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai ārpus ĪADT vēlams veidot mikroliegumus. Ieteicams ievākt informāciju par sugas sastopamību meža biotopu un citu sugu mikroliegumos ar mērķi izvērtēt nepieciešamību izveidot jaunus mikroliegumus. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā vārpstiņgliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksne, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Door snail – Clausilia dubia. A species of disjunct distribution, found throughout Europe. It occurs in all of Latvia’s neighbouring countries. Although it is distributed across Latvia, it is not very common – it is more frequently found in Northern and Central Latvia, with 86 known localities of the species. The EOO is 53,378 km2, and the AOO – 284 km2. The potential AOO does not exceed 2,000 km2. The number of snails per square metre can vary from one to 14 individuals, with an average of three individuals. In snail communities, the species is represented by up to 1% of the total number of individuals of the snail species. The species is found in broadleaved and mixed forests. It can be found under litter, on fallen logs, under their bark and in humid weather on tree trunks. It is important that there is an abundance of undergrowth, dead wood and deciduous trees (aspen, broadleaved trees) in the habitat. In Latvia, the main threats are fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities – mainly forestry. Practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Vulnerable (VU) based on the disjunct distribution and threats from economic activities and considering its AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Pilāte 1998). It is a protected species in Latvia, and it is also proposed to be included on the list of species for which conservation micro-reserves can be established. Most of the localities are situated in protected nature areas.
Literatūras saraksts
