Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas ziemeļu krāšņspāres ķermeņa garums ir 27–30 mm. Viena no mazākajām krāšņspārēm. Ķermeņa krāsojumu, līdzīgi kā citām krāšņspārēm, veido gaišzilās un melnās krāsas kombinācija. Tēviņiem dominē zilā krāsa, mātītēm – melnā. Tēviņiem ir raksturīgs vēdera 1. un 2. posma zīmējums, kas no augšpuses atgādina gaišzilās krāšņspāres C. puella zīmējumu, bet, skatoties no sāniem, kombinācijā ar vēdera zīmējumu padara šo sugu viegli atšķiramu. Mātītēm raksturīgs vēdera sānu zīmējums – gareniska zila josla ar melnu joslu abās pusēs; vēdera gals (10. un daļēji 9. posms) ir zilā krāsā. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 17–18 mm, ķermenis garens, noapaļots, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals ar trim lapveida izaugumiem; ķermeņa krāsa gaišbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj uz ūdens virsmas vai tuvu tai esošo ūdensaugu lapās, kātos, atmirušās augu daļās, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no maija beigām līdz augusta sākumam (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eirāzijas boreālā un mērenā klimata joslas Z daļā no Atlantijas okeāna A piekrastes līdz Klusā okeāna R piekrastei. Eiropā izplatīta Fenoskandijā, Baltijas valstīs (Lietuvā – tikai Z daļā) un Krievijas Z daļā, atsevišķas atradnes ir Baltkrievijas Z daļā. Izplatība gandrīz pilnībā sakrīt ar taigas zonas jeb boreālo mežu izplatību, un tikai atsevišķas sugas atradnes ir tundrā vai tundras un taigas pārejas zonā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā dažviet izplatīta suga (9–10 apakšpopulācijas), galvenokārt valsts ZA daļā, un tikai dažas atradnes ir centrālajā daļā. Sugas izplatība saistīta galvenokārt ar mazām, purvainām ūdenstilpēm lielos meža vai purvu masīvos (Kalniņš 2017). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 19 514 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību, domājams, faktiskie EOO un AOO ir lielāki, taču ne visā valsts teritorijā, jo suga uzskatāma par reliktu.
Populācija. Eiropā sugas populācija ir stabila. Latvijā katrā atradnē un novērojuma reizē konstatēti 2–50 indivīdi; katrā apakšpopulācijā teorētiski vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Apakšpopulācijas novērtēšanai pieņemts, ka minimālais indivīdu skaits atradnē ir >100 un līdz ar to Latvijas reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā >1000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo mazus ezerus mežu vai purva ainavā ar zāļu vai pārejas purviem to krastos. Dzīvotnēs vienmēr ir grīšļi Carex spp. un kosas Equisetum spp. Vairākās atradnēs atrasta vienā biotopā kopā ar sīkspāri Nehalennia speciosa. Dod priekšroku nelieliem (1–3 m2) līcīšiem starp grīšļiem ar skraju grīšļu augāju – visbiežāk pūkaugļu grīšļa C. lasiocarpa, dūkstu grīšļa C. limosa un uzpūstā grīšļa C. rostrata audzēs. Citur areālā apdzīvo ūdenstilpes ar peldošiem sfagniem augstajos, pārejas un zāļu purvos mežu tuvumā (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virsūdens augājā piekrastes zonā, bet kāpuri – zemūdens augājā arī piekrastes zonā. Pieaugušās spāres aktīvi pārvietojas, medījot vai sargājot teritoriju; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā reģionālo populāciju negatīvi ietekmē sugas apdzīvoto ūdenstilpju eitrofikācija, piekrastes aizaugšana ar kokiem un krūmiem (noēnojums) un turpmākā augāja struktūras maiņa (Kalniņš 2017). Ūdenstilpju eitrofikācija galvenokārt saistāma ar lauksaimniecību. Minētais pašlaik ietekmē nelielu zināmās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu. Klimata pārmaiņas var ietekmēt sugas areāla D robežu, tai pārvietojoties Z virzienā. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir neliela un stipri sadrumstalota apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos, kas to aizsargātu. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielu reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, paredzot iespēju tās aizsardzībai veidot mikroliegumus. Četras no 9–10 apakšpopulācijām atrodas ĪADT, piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”. Apakšpopulācijas, kas atrodas ārpus ĪADT, netiek aizsargātas. Lai mazinātu apdraudējumu, jāplāno pasākumi ūdenstilpju eitrofikācijas mazināšanai un ar kokiem un krūmiem neaizaugušu zāļu un pārejas purvu saglabāšanai ezeru krastos u. c. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Arctic bluet – Coenagrion johanssoni. The species is widespread in the northern boreal and temperate zones of Eurasia, from the eastern Atlantic coast to the western Pacific coast (GBIF 2022). It is widespread locally in the north-eastern part of the country (seven subpopulations), with only a few localities in the central part of Latvia (Kalniņš 2017). The EOO is 19,514 km2, and the AOO – 56 km2. Considering the relatively wide distribution of habitats occupied by the species, it is assumed that the potential EOO and AOO are higher. In Latvia, 2–50 individuals have been observed at each locality and recorded. For the subpopulation assessment, a minimum number of individuals per site of >100 is assumed. Therefore, the current regional population size in Latvia is estimated to be >1,000 individuals. In Latvia, the species inhabits small lakes in forest or mire landscapes, with fens or transitional mires on shores (Kalniņš 2017). Adult dragonflies live mainly in riparian vegetation, while larvae live in submerged vegetation, including in the coastal zone. The regional population is negatively affected by the eutrophication of the water bodies it inhabits and by the overgrowth of the coast with trees and shrubs (shading) and the resulting changes in vegetation structure. The main cause of eutrophication is agriculture. It currently affects a small proportion of known populations and is causing or is likely to cause a decline. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its small and highly fragmented AOO. It is not listed as a species of international importance and is not protected in Latvia. Considering its habitat specificity, rarity and the correspondingly small regional population, it is proposed that the species be included on the list of protected species as a species for which microreserves can be established. Four of the 9–10 subpopulations are in protected nature areas. Subpopulations outside these areas are not protected. Measures to reduce threats include reducing eutrophication of water bodies and maintaining tree-free fens and transitional mires along lakeshores, etc. To improve the conservation of the species, studies of its distribution and abundance, as well as studies of its habitats and ecology are needed.
Literatūras saraksts
