Morfoloģija un bioloģija. Sarkankāju tumšblakts ir 4,5–5,5 mm gara blakts ar ovālu, nedaudz bumbierveida (it īpaši mātītēm) ķermeņa formu. Ķermeņa krāsojums melns, kājas pilnībā oranžsarkanas. Taustekļi tumši, vienīgi pirmais posms gaišs. Ķermeņa virspuse izskatās gandrīz kaila, ar smalkiem, tumšiem matiņiem. Taustekļi slaidi, visi posmi līdzīga resnuma (neviens nav paresnināts). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago dzīves ilgums ir līdz pāris nedēļām, sastopami jūnijā un jūlijā. Sugas barības augs ir pabērzs Rhamnus cathartica.
Izplatība. Eiropā kopumā salīdzinoši reta suga. Izplatības areāls aptver tās centrālo daļu un stiepjas līdz Igaunijas ziemeļiem. Pasuga H. e. rhamni ir zināma tikai Horvātijā, Latvijā sastopama nominālā pasuga H. e. erythropthalmus. Nav sastopama Skandināvijā un Dienvideiropā (Aukema, Rieger 1999; Coulianos 2005; Gierlasiński, Taszakowski 2013-2022; GBIF 2022). Latvija atrodas nominālās pasugas izplatības areālā. Zināmas divas atradnes – valsts R daļā Abavas senlejā pie Plostiem un ZA daļā Lejasciema apkārtnē pie Tirzas upes –, abas atradnes no 2010. līdz 2023. gadam. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu Latvijas sauszemes teritoriju, jo sugas barības augs sastopams visā valsts teritorijā. Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, bet potenciālā AOO varētu būt daudzkārt lielāka.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā un Eiropā nav veikti. Latvijā suga novērota tikai pēdējos gados, kad tā tika mērķtiecīgi meklēta. Zināmas tikai divas atradnes, un nav informācijas par to pārmaiņām ilgākā laikposmā.
Biotopi un ekoloģija. Suga lielākoties saistīta ar krūmājiem un mežmalām, kur aug pabērzs. Jāprecizē sugas ekoloģiskās prasības, jo ne uz visiem pabērziem suga ir sastopama (U. Piterāns, nepubl. dati). Iespējams, nozīme ir apgaismojuma un temperatūras režīmam – pašreizējie novērojumi vedina domāt, ka suga neapdzīvo spēcīgi noēnotus barības augus, attiecīgi, iespējams, vairāk saistīta ar Rhamno-Prunetea kserotermofīto krūmāju klases augu sabiedrībām upju krastos un pauguru nogāzēs. Tas, lai arī nav Eiropas nozīmes (Auniņš 2013) vai Latvijā aizsargājams biotopa veids (Ministru kabinets 2017), tomēr ir ar samērā šauru izplatību (Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav apzināts un pētīts, tostarp galvenais drauds nav noteikts, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas izpēte piemērotos biotopos, īpaši pievēršot uzmanību kserotermofīto krūmāju klases Rhamno-Prunetea augu sabiedrībām un to apdraudošajiem faktoriem, vienlaicīgi cenšoties noskaidrot precīzākas sugas ekoloģiskās prasības, kas nosaka sugas sastopamību.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Plant bug – Heterocordylus erythropthalmus erythropthalmus. The range of the species in Europe extends from its western and central parts northwards to Estonia. A relatively rare subspecies throughout Europe. Another subspecies, H. e. rhamni is known only in Croatia. The nominate subspecies is not found in Scandinavia and the southern regions of Europe (Aukema, Rieger 1999; Coulianos 2005; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). Currently, two localities are known in Latvia – in the west, in the ancient valley of River Abava near Plosti and in the north-east in the vicinity of Lejasciems, near River Tirza. Not enough data are available to calculate the EOO. The potential EOO most likely corresponds to the entire land area of Latvia, since the host plant is widespread. The AOO is 12 km2, but the potential AOO is much higher. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. In Latvia, the species has been discovered recently (2000). The species is mostly associated with shrubs and forest edges with young buckthorns, but it is not found on all local species of buckthorns (U. Piterāns, unpublished data). The species most likely avoids strongly shaded buckthorn stands, therefore it is most probably associated with plant communities of the Rhamno-Prunetea class of xerothermophytic shrubs on riverbanks and hillsides. This habitat has a rather narrow distribution in Latvia (Priedītis 2014). Threats to the Latvian regional population have not been studied and the main threat has not been identified. Therefore, the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the distribution and ecology.
Literatūras saraksts
