Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Dobumu sprakšķis

Crepidophorus mutilatus (Rosenhauer, 1847)

 
Trūkst datu (DD)

Dobumu sprakšķis

Crepidophorus mutilatus (Rosenhauer, 1847)

Foto: Stanislav Snäll, CC BY 3.0 – dobumu sprakšķis.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: sprakšķi Elateridae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: VU 2023, VU 2023.
Statuss tuvējās valstīs: Somija (EN 2021), Zviedrija (VU 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
   
Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Dobumu sprakšķis ir 11–18 mm garš. Ķermenis vienkrāsaini melns, spīdīgs, antenas garas. Atšķirībā no citiem sprakšķiem priekškrūšu aizmugurējie stūri ir noapaļoti. Pieaugušie indivīdi (imago) pārziemo koku dobumos un ir aktīvi maijā un jūnijā, dzīvo dažas nedēļas līdz mēnešus. Saproksilofāgs. Kāpuriem ir tipiska sprakšķu dzimtas kāpuru uzbūve, izskata dēļ tos mēdz dēvēt par drātstārpiem. Kāpura ķermenis stingrs, pagarināts, slaids, cilindrisks, 20–30 mm garš. Kāpura attīstība ilgst 2–4 gadus, barojas ar sadalījušos koksni.

Izplatība. Areāls sniedzas no rietumu un dienvidu Eiropas (Francijas centrālās un D daļas) līdz Somijas D daļai un Baltijas valstu austrumiem. Suga galvenokārt sastopama Centrāleiropā, bet atsevišķa reģionālā populācija pastāv arī Eiropas ziemeļos (Mannerkoski et al. 2010). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Gandrīz visās valstīs sugai ir zināmas tikai atsevišķas atradnes. Latvija atrodas tās izplatības areāla ZA daļā. Nav veikti sugas izplatības pētījumi un tā ir konstatēta tikai vienu reizi 2007. gadā ZR Latvijā, Kolkā. Suga varētu būt sastopama citās vietās Latvijā.

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija novērtēta kā jutīga, vairākās valstīs tā ir apdraudēta, un tās populācija mazinās vai mazināsies nākotnē (Mannerkoski et al. 2010; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Latvijā nav veikti sugas reģionālās populācijas pētījumi un ir zināma tikai viena atradne. Ņemot vērā, ka suga apdzīvo dobumainus platlapju kokus un valstī mazinās vecu, dobumainu koku skaits un vecu, dabisku mežu platība (DAP 2020), secināms, ka arī sugas AOO un reģionālā populācija mazinās vai mazināsies nākotnē.

Biotopi un ekoloģija. Sugai piemēroti veci, dabiski platlapju meži, kā arī parki un alejas ar veciem, dobumainiem platlapjiem. Kāpuri attīstās lapu koku dobumos.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Galvenie draudi ir vecu, dobumainu platlapju daudzuma mazināšanās, arī koku ciršana ceļmalās. Nozīmīgs drauds ir arī laika pārtraukums starp esošo apdzīvoto koku paaudzi un nākamo koku paaudzi, kuru suga varētu apdzīvot nākotnē. Šis pārtraukums ir nozīmīgs visā Eiropā un drīz var kļūt par galveno apdraudējumu. Suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo ir zināma tikai viena atradne, pēc kuras nevar spriest par apdzīvoto platību un reģionālās populācijas stāvokli valstī.

Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Vienīgā zināmā atradne ir Slīteres Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā veci un dobumaini koki, kas ir nozīmīgs substrāts arī vairāku citu retu un aizsargājamu vaboļu sugu kāpuru attīstībai. Jānodrošina, ka vecie, dobumainie koki tiek cirsti tikai saskaņā ar sertificēta eksperta atzinumu. Jāveic vecu dobumainu koku uzskaite un jāstāda jauni koki, kā arī jāveido koridori starp teritorijām ar lielu daudzumu vecu dobumainu koku, izmantojot mākslīgās dzīvotnes. Jāveic sugas ekoloģijas, izplatības un reģionālās populācijas un to tendenču pētījumi.

Autors: Jānis Ozols.

Summary. Click beetle – Crepidophorus mutilatus. The species is distributed from south-western to north-eastern Europe. Latvia is situated in the north-eastern part of the distribution range of C. mutilatus. The species has only been found once in Latvia in the north-western part, in Kolka in 2007. Not enough data are available to calculate the EOO, and the AOO is 4 km2. The species could potentially be also found in other places in Latvia where the habitat – hollow deciduous trees – is available. The state and trends of the Latvian regional population are unknown, but the population is likely declining or will decline in the future due to a general decline in area and quality of suitable habitat. In Latvia, the species could inhabit old-growth mixed broadleaved forests, old parks and avenues. It is a stenotopic, saproxylophagous species. Larvae develop in hollows of old deciduous trees. The main threat is the removal of hollow deciduous trees and the time gap between the existing generation of old trees and the next generation that are not yet suitable for the species. Therefore, it is necessary to raise awareness of the public about the importance of hollow trees as a habitat for rare and endangered species. It must be made a legal requirement to obtain a written permit from a certified invertebrate expert prior to the felling of any old, hollow tree. An inventory of old hollow trees needs to be carried out in Latvia and new trees should be planted to ensure the next generation of the habitat and establish corridors between areas with many old hollow trees using artificial habitats (artificial hollows). Ecology, distribution and the population size of the species need to be clarified. The species is assessed as Data Deficient (DD) because the status and trends of the regional population are unknown and only one locality is known in the country. The species is not included on the lists of protected species of EU importance and Latvian protected species. In Latvia, it is not necessary to determine the legal protection status of C. mutilatus.

Literatūras saraksts

Projekta finansētāji un partneri