Morfoloģija un bioloģija. Caurumainās menegācijas laponis ir lapveida, rozetveida vai nenoteiktas formas, vairāk vai mazāk piegulošs substrātam, dažreiz atmirstošs centrālajā daļā. Daivu virspuse pelēki zaļgana, dažreiz centrālajā daļā tumšāka, matēta, retāk mazliet spīdīga, kaila, ar apaļām vai ovālām atverēm, bieži ar sorāļiem. Sorāļi manžetveida, attīstās daivu galos, retāk uz virsmas. Serde balta, iekšā ar dobumu. Apakšpuse ļoti krunkaina, melna, uz malām gaišāka, redzama melna apmale. Apotēciji attīstās reti, sēdoši vai uz īsas kājiņas, ar brūnganu disku ar gludu vai sorediozu apmali. Aski ar 2 – 4 sporām. Sporas bezkrāsainas, vienšūnas, 40 – 60 x 20 – 30 μm. Satur atronarīnu, stiktskābi. Ķīmiskās reakcijas: lapoņa virsējā daļā K+ dzeltens, medula K+ dzeltens, Pd+ dzeltens-oranžs.

Sugu var atšķirt dabā no līdzīgajām sugām (piemēram, no ļoti bieži sastopamās pūslīšu hipogimnijas Hypogymnia physodes) pēc divām raksturīgajām pazīmēm: 1) caurumiņiem laponī (foto atzīmēti ar zilām bultiņām), 2) ieapaļajiem sorāļiem uz daivām (foto atzīmēti ar oranžiem apļiem).

Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā. Plaši izplatīta Ziemeļeiropā, Alpu reģionā un izklaidus pārējā Eiropā. Igaunijā sugas izplatībai ir tendence samazināties (Lõhmus et.al. 2019). Latvijā lielākā populācijas daļa koncentrējas austrumu daļā, izklaidus valsts ziemeļu, centrālajā daļā un Kurzemē. Pēdējo gadu laikā atradņu skaits ir ievērojami palielinājies, kas  saistīts ar dabas ekspertu pieaugošajām zināšanām par šīs sugas noteikšanu un konstatēšanu. Caurumainās menegācijas sastopamības apgabals Latvijā (EOO) ir 73127 km², apdzīvotā platība (AOO) ir 636 km².

Populācijas lielums un tā izmaiņas. Latvijā kvantitatīvi pētījumi par caurumainās menegācijas populācijas lielumu un tās pārmaiņām nav veikti. Somijā suga novērtēta kā apdraudēta (Pykälä et al. 2019), Zviedrijā suga novērtēta kā sarūkoša (Artfakta 2020), Lietuvā - kā apdraudēta (Rašomavičius 2021).

Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Suga galvenokārt sastopama vecos, dabiskos melnalkšņu mežos ar paaugstinātu un stabilu gaisa mitrumu.

Apdraudējums. Sugu ietekmē mežizstrādes un meliorācijas izraisītas pārmaiņas biotopā.

Aizsardzība. Nepieciešama sugas teritorijas/apgabala, resursu un biotopu aizsardzība, grozījumi nacionālā mēroga likumdošanā un pētījumi par sugas populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.

Literatūras saraksts

1. Artfakta, 2020 [online]. Available at: https://artfakta.se/artbestamning/taxon/alectoria-sarmentosa-6425 [accessed at: 29.04.2022.]
2. Lõhmus, P., Marmor, L., Jüriado, I., Suija, A., Oja, E., Degtjarenko, P.,  Randlane, T. 2019. Red List of Estonian lichens: revision in 2019. Folia Cryptogamica Estonica, 56, 63-76.
3. Pykälä, J., Jääskeläinen, K., Rämä, H., Launis, A., Vitikainen, O.  Puolasmaa, A. 2019. Jäkälät.Julk.: Hyvärinen, E., Juslén, A., Kemppainen, E., Uddström, A. & Liukko, U.-M. (toim.) 2019. Suomen lajien uhanalaisuus – Punainen kirja 2019. Ympäristöministeriö & Suomenympäristökeskus. Helsinki. S. 263-312.
4. Rašomavičius, V. (ed.). 2021: Red Data Book of Lithuania. Animals, plants, fungi. – Vilnius.