Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Vaskotais pilofors

Pilophorus cereolus (Ach.) Th. Fr.

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Vaskotais pilofors

Pilophorus cereolus (Ach.) Th. Fr.

Foto: Andres Saag, CC BY-NC-ND 4.0 – vaskotais pilofors.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Cladoniaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (CR 2019), Zviedrija (LC 2020), Somija (NT 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 6. Cieto iežu teritorijas (piemēram, iekšzemes klintis, kalnu smailes).
    Draudi: 10.3. Lavīnas/zemes nogruvumi, 6.1. Rekreācija.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Vaskotais pilofors ir krevju ķērpis. Primārais laponis graudains, veidots no 0,1–0,2 mm platām, pelēkzaļām līdz pelēkbrūnām granulām, ar izkaisītām brūnām līdz gandrīz melnām 1–2 mm platām cefalodijām. Pseidopodēciji nezarojas, līdz 6 mm gari, 1–2 mm biezi, visā garumā sorediozi. Apotēciji reti, atsevišķu pseidopodēciju galos, melni, sfēriski, līdz 1,5 mm diametrā. Aski ar astoņām sporām, iegareni izliekti. Askusporas vienšūnas, bezkrāsainas, vārpveidīgas, 14–21 x 5,0–6,5 μm. Piknīdijām ir pudeles forma, tās ir melnas, aug īsu pseidopodēciju galos. Konīdijas sirpjveidīgas, bezkrāsainas, apmēram 5 x 1 μm. Fotobionts zilaļģes (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis reaģē ar kālija hidroksīdu, kļūstot dzeltens.

Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Suga ir zināma Igaunijā. Latvijā konstatēta Ērģeļu klintīs 2015. gadā (Moisejevs 2015). Trūkst datu par sugas izplatības pārmaiņām. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir ļoti maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.

Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga ir epigeiska, konstatēta uz smilšakmens atseguma (līdzīgi kā Igaunijā), kas atbilst ES nozīmes aizsargājamajam biotopam smilšakmens atsegumiem.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir smilšakmens atsegumu nogruvumi un bojāšana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā sugas atradne ir Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot smilšakmens atsegumu bojāšanu, tostarp, novirzot tūrisma infrastruktūru no sugas atradnēm. Jāturpina sugas meklēšana piemērotos biotopos, jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.

Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.

Summary. Pilophorus cereolus is a cosmopolitan species that is found in Eurasia, and less commonly – in North and South America. The species is known in Estonia. One locality is known in Latvia – in Vidzeme Region. The species was detected on Ērģeļi Cliffs in 2015. The EOO and the AOO are 4 km2. The species is epigeic in Latvia; it has been found on a sandstone outcrop. The main threats to the species include landslides of sandstone outcrops and damage to sandstone outcrops. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. The only known locality of the species is in the Gauja National Park. The localities of the species must be protected by preventing damage to sandstone outcrops, including by diverting tourism infrastructure away from the localities of the species.

Literatūras saraksts

  • Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.
  • Moisejevs, R. 2015. Some new to Latvia lichens and allied fungi. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 15(2): 285–292. 
Projekta finansētāji un partneri