Morfoloģija un bioloģija. Plašā plaušķērpja laponis ir liels, līdz 15 cm diametrā, apaļš, biezs, ādains, stingrs, daivains, ar dziļiem izgriezumiem. Daivas 0,5–2,0 cm platas, malas robainas, noapaļotiem galiem, malas šaurā joslā ieritinātas. Lapoņa virspuse sausa ir pelēkbalta, mitra – zaļpelēka, bieza, šķērskrokaina vai gluda, bieži ar piknīdām koniskās kārpiņās. Cefalodijas līdz 2 cm diametrā, pa retam to trūkst, krūmveida, tumšzili zaļbrūnas līdz brūnmelnas. Apakšpuse tūbaina, bāli brūna, uz malām gaišāka. Laponī zaļaļģes un zilaļģes bagātīgi zarotās krūmveida cefalodijās. Apotēciji attīstās reti, disks sarkanbrūns, sākumā kausveidā ieliekts, vēlāk plakans, to iekļauj gaiša vesela vai robaina apmale. Sporas 40–60 x 6–7 µm, ar 1–3 šķērssienām. Piknīdas kārpveida, izvietojas pa visu laponi. Konīdijas vienkāršas, nūjiņveida (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Serde reakcijā ar kālija hidroksīdu bāldzeltena, kālija hidroksīda kombinācijā ar nātrija hipohlorītu – tumšsārta.
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Nav zināma Latvijas kaimiņvalstīs. Ilgu laiku tika uzskatīta par Latvijā izzudušu sugu. Latvijā sugai ir piecas atradnes – vēsturiskā netālu no Saunaga (20. gs. sākums) un četras mūsdienu atradnes Limbažu novadā (2014.–2015. gads) un Slīteres Nacionālajā parkā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Jurciņš et al. 2014; Piterāns, Žeiveniece 2021). Sastopamības apgabals (EOO) ir 621 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Tā kā suga pārsvarā aug koku lapotnes daļā, tā ir grūti konstatējama un, iespējams, sastopama biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā tās reģionālā populācija ir ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug galvenokārt uz ošiem to lapotnes daļā. Zviedrijā novērota arī uz citiem lapu kokiem (gobas, liepas, kļavas, apses u. c.), un secināts, ka, lai gan tā ir salīdzinoši gaismas prasīga, tai ir nepieciešams augsts un pastāvīgs gaisa mitrums (SLU Artdatabanken 2025). Saistīta ar veciem platlapju mežiem. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos mežu biotopos – staignāju mežos, vecos jauktos platlapju mežos un nogāžu un gravu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde un hidroloģiskā režīma maiņa, kas izmaina meža mikroklimatu. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 reģionālajā populācijā kopumā (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, paredzot iespēju tās dzīvotņu aizsardzībai veidot mikroliegumus. Viena mūsdienu atradne ir Slīteres Nacionālajā parkā, pārējās ārpus ĪADT. Jāsaglabā vecie platlapju meži ar ošiem un vecie oši mežos. Nav pieļaujamas darbības, kas maina dabisko hidroloģisko režīmu un mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Ricasolia amplissima is found in Eurasia and North America. There are five localities of the species in Latvia – the historical one near Saunags (early 20th century), four modern localities in Limbaži Municipality (2014–2015) and in Slītere National Park (2015). The EOO is 621 km2and the AOO is 16 km2. An epiphytic species that mainly occurs on ash trees in the canopy. Associated with old broadleaf forests. The species is threatened by logging and changes in the hydrological regime that alter the microclimate of the forest. Assessed as a Critically Endangered (CR) species, the number of mature individuals does not exceed 50 in the regional population. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. One locality is in the Slītere National Park, and the other three modern localities are outside protected areas. Old broadleaf forests with ash and old ash trees in the forests should be conserved. Activities that alter the natural hydrological regime and microclimate are impermissible.
Literatūras saraksts
