Morfoloģija un bioloģija. Lentveida hipogimnijas laponis ir nenoteiktas formas, daivas ar malām pārsedz cita citu. Daivas 5–8 cm garas un 0,2‒3,0 mm platas, izstieptas, mazliet uzpūstas, bieži galos lūpveidā paplašinātas, uz augšu paceltiem galiem, ar dobu vidu. Virspuse pelēcīgi zaļgana, malu tuvumā tumšāka ar sorēdijām. Apakšpuse melna, malu tuvumā brūngana. Sorēdijas attīstās daivu galos. Apotēciji attīstās reti. Sporas apaļas līdz elipsoidālas, 4‒7 x 4‒5 μm. Piknīdijas melnu punktu veidā attīstās daivu galu tuvumā (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Lapoņa virskārta reakcijā ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltena. Serde reaģē ar kālija hidroksīdu kopā ar nātrija hipohlorītu – kļūst sarkana.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā. Plaši izplatīta Ziemeļeiropā un Alpu reģionā. Konstatēta arī Āzijā. Latvijā ir deviņas atradnes ‒ divas no tām konstatētas 1973.‒1974. gadā, viena 2002. gadā, bet pārējās pēc 2014. gada, kā arī viena vēsturiskā atradne Kupravā, valsts ZA daļā (1916. gads). Vairums atradņu Vidzemē, galvenokārt Gaujas ielejā, un viena Latgales ZA daļā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 3104 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Iespējams, suga ir sastopama biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Igaunijā reģionālā populācija ir maza un sadrumstalota (Lõhmus et al. 2019). Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Ir vairākas stipri izolētas apakšpopulācijas. Reģionālā populācija ir maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska, retāk epifītiska suga. Parasti aug uz smilšakmens atsegumiem, retāk uz dažādu sugu koku mizas ēnainās vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2025). Dabisko mežu biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Par potenciāliem draudiem sugas pastāvēšanai tiek uzskatīta tūrisma infrastruktūras izveide un paplašināšana smilšakmens atsegumu tuvumā, kā arī smilšakmens nogruvumi. Sugu apdraud arī mežizstrāde, kas izmaina mikroklimatu, un apdzīvoto koku ciršana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statusu ir jāsaglabā. Gandrīz visas atradnes (izņemot vienu) atrodas ĪADT – vairums Gaujas Nacionālajā parkā, pārējās dabas liegumos “Mežole” un “Stompaku purvi”. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot mežizstrādi un citas darbības, kas izmaina dabisko mikroklimatu. Tūrisma infrastruktūra jānovirza no sugas apdzīvotajiem smilšakmens atsegumiem. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Hypogymnia vittata is found in North America. The species is widespread in northern Europe and the Alps. It is also found in Asia. There are nine localities in Latvia – in Vidzeme, mainly in the Gauja Valley. The EOO is 3,104 km2, and the AOO is 36 km2. An epigeic, less commonly – epiphytic species. Usually grows on sandstone outcrops, and less commonly – on the bark of various tree species. Most commonly occurs in shady areas with high air humidity. The development and expansion of tourism infrastructure near sandstone outcrops, as well as sandstone landslides, are considered to constitute potential threats to the existence of the species. The species is also threatened by logging in terms of microclimate changes, as well as the removal of trees inhabited by the species. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Almost all localities (except one) are located in protected areas, with most of them found in the Gauja National Park, while the rest of them – in the “Mežole” and “Stompaku purvi” Nature Reserves. The localities of the species must be protected by preventing logging and other activities that alter the natural microclimate. Tourism infrastructure should be diverted away from sandstone outcrops inhabited by the species.
Literatūras saraksts
