Morfoloģija un bioloģija. Cetrārijveida cetrēlijas laponis ir līdz 10 cm diametrā, lapveida, veido plati zarotas, viļņainas daivas. Daivas 0,5–2,0 cm platas, cieši pieguļošas vai bieži viena daiva pārsedz otru, noapaļotām viļņainām apmalēm. Daivu augšpuse blāvi pelēka, dažreiz brūna, ar izklaidus punktveida pseidocifelām, vecāku daivu apmale ar sorēdijām. Daivu apakšpuse melna, mazliet krunkaina. Rizīnas daivu apakšpusē izklaidus, vienkāršas, ar platu gaišāku joslu gar daivu malu (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Lai noteiktu cetrēliju Cetrelia ģints sugas, ir jāanalizē sekundāro metabolītu sastāvs. Šim nolūkam lieto standartizētas plānslāņu hromatogrāfijas metodes (Degtjarenko, Moisejevs 2020).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā. Latvijā 31 atradne (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Degtjarenko, Moisejevs 2020; DAP 2025), lielākā daļa valsts A daļā. Latvijas R daļā suga nav konstatēta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 16 845 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un izmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz melnalkšņu (retāk citu platlapju) mizas vecos dabiskos platlapju mežos ar stabilu, augstu gaisa mitrumu. Latvijā konstatēta arī uz oša, baltalkšņa, bērza, apses, liepas, ievas un vienā gadījumā uz egles (Degtjarenko, Moisejevs 2020). Ārpus Latvijas biežāk novērota uz ozoliem un dižskābarža. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – staignāju mežos, aluviālos krastmalu un palieņu mežos. Dabisku meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde, kas mazina piemēroto koku daudzumu un arī maina meža mikroklimatu, kā arī mežu meliorācija. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus (pašlaik tā nav aizsargājama). Konstatēta ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Kupravas liepu audze” un “Gruzdovas meži”, tomēr vairums (aptuveni 80%) atradņu ir ārpus ĪADT. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot tajās mežizstrādi un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu. Lai saglabātu meža mikroklimatu sugas atradnēs, jāveido arī buferzonas ap tām. Atsevišķos gadījumos jāatjauno dabiskais hidroloģiskais režīms. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Cetrelia cetrarioides is found in North America, Europe and Asia. 31 localities are known in Latvia. The EOO is 16,845 km2, and the AOO is 128 km2. This epiphytic species grows on the bark of black alder (less often on other broadleaf trees) in old natural broadleaf forests with stable, high air humidity. In Latvia, it has also been found on ash, white alder, birch, aspen, linden, bird cherry and, in one case, on spruce. The species is threatened by logging, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate, as well as by forest drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. The species should be included on the list of protected species in Latvia, as a species for which micro-reserves can be created (currently, it is not protected). It has been found in protected areas, for example, in the “Kupravas liepu audze” and “Gruzdovas meži” Nature Reserves; however, most (approximately 80%) of the localities are outside protected areas. The species’ localities should be protected by preventing logging and other activities that alter the natural microclimate.
Literatūras saraksts
