Morfoloģija un bioloģija. Virsāju ikmadofilai laponis ir vienveidīgs, sīkgraudains, baltgani pelēks vai dažreiz pelēkzilgans. Apotēciji 2 mm diametrā, uz ļoti īsas kājiņas, gandrīz sēdoši, sārti vai bāli oranžsārti, apmale plāna vai izzūdoša, bālāka vai vienā krāsā ar disku, gluda vai neregulāri robaina. Disks gluds vai krunkains, kails vai ar gaišu apsarmi. Epitēcijs sarkanbrūns, satur kristālus. Aski cilindriski, ar astoņām sporām. Sporas četršūnu, 13–27 x 4–6 μm. Konīdijas 3,5–4,0 x 0,5–1,0 μm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis reaģē (kļūst oranžs) gan ar kālija hidroksīdu, gan ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu, gan ar parafenilēndiamīnu.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā, arī Austrālijā. Latvijā nevienmērīgi izplatīta, zināma 41 atradne (vairāk nekā 50 novērojumu vietas) (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Nav konstatēta valsts D daļā, un nav informācijas par vēsturiskajām atradnēm valsts centrālajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 36 008 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska un epiksīla suga. Aug atklātā kūdrā, retāk uz smilšakmens atsegumiem un atmirušas koksnes (SLU Artdatabanken 2025). Galvenokārt saistīta ar augstajiem purviem, purvainiem un veciem vai dabiskiem boreālajiem mežiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu meliorācija un kūdras ieguve, arī mežizstrāde un atmirušās koksnes izvākšana no mežiem. Uz atsegumiem esošās atradnes negatīvi var ietekmēt atsegumu bojāšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Aptuveni trešā daļa novērojumu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Mazupes meži”, “Lielais Mārku purvs”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos u. c. Lai saglabātu sugas atradnes, nepieciešama pasīva aizsardzība – neiejaukšanās dabiskajos procesos, nepieļaujot sugu apdraudošo darbību veikšanu, piemēram, purvu susināšanu, kūdras ieguvi, mežizstrādi, atsegumu bojāšanu. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un tendences.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Icmadophila ericetorum is found in North America, Europe, Asia, and also in Australia. In Latvia, there are 41 known localities (more than 50 registered observations). The EOO is 36,008 km2, and the AOO is 164 km2. This epigeic and epixylic species grows on open peat, but less often on sandstone outcrops, also on dead wood. It is mainly associated with raised bogs, bog forests and old or natural boreal forests. The species is threatened by the drainage of bogs and peat extraction, as well as logging and removal of dead wood from forests. Localities on outcrops can be negatively affected by damage to the outcrops. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. The species should be included on the list of protected species (currently, it is not protected). Approximately 1/3 of the observations have been made in protected areas, for example, in the “Mazupes meži” and “Lielais Mārku purvs” Nature Reserves. The habitats of the species must be preserved by preventing activities that threaten the species, such as draining bogs, extracting peat, logging and damaging outcrops.
Literatūras saraksts
