Atgriezties
Jutīga (VU)

Kārpainā peltīgera

Peltigera aphthosa (L.) Willd.

 
Jutīga (VU)

Kārpainā peltīgera

Peltigera aphthosa (L.) Willd.

Foto: Renāte Kaupuža – kārpainā peltīgera.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Peltigeraceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU D1, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (NT 2021), Somija (LC 2019) Zviedrija (LC 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Kārpainās peltīgeras lapveida laponis sasniedz lielu izmēru un veido platas, noapaļotas daivas. Lapoņa krāsa zaļgana līdz pelēkzaļa: mitrā laikā tas ir spilgti zaļš, jo laponī ir zaļaļģes, sausā laikā – svinpelēks. Uz lapoņa virsmas redzami tumšas krāsas kārpveida veidojumi cefalodijas –, kas satur zilaļģes. Lapoņa apakšpuses centrālā daļa tumša, uz malām gaišāka, mazliet ar rozā nokrāsu, bez izteiktām dzīslām. Apotēciji attīstās reti, sarkanīgi brūngani līdz tumši brūngani, ar spīdīgu disku, kuram ir smalki zobaina mala (A. Piterāns, nepubl. materiāli).

Izplatība. Suga sastopama visā Z puslodē. Latvijā zināmas vismaz 44 atradnes, galvenokārt valsts centrālajā daļā, dažas atradnes – Latvijas A daļā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 51 851 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 176 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. vērtējama kā neliela, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.

Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga. Sastopama vecos skujkoku mežos, aug augsnē starp sūnām, retāk uz skujkoku un apšu stumbru pamatnes. Latvijā galvenokārt konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiskos boreālos mežos, lakstaugiem bagātos egļu mežos, mežainās piejūras kāpās (DAP 2025).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud mežsaimnieciskie pasākumi – gan tai piemēroto koku ciršana, gan zemsedzes bojāšana. Novērtēta jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Aptuveni divas trešdaļas atradņu ir ĪADT, piemēram, visos nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot tajās intensīvu mežizstrādi, sugai piemēroto koku ciršanu un zemsedzes bojāšanu. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.

Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Renāte Kaupuža.

Summary. Peltigera aphthosa occurs throughout the Northern Hemisphere. At least 44 localities are known in Latvia. The EOO is 51,851 km2, and the AOO is 176 km2. This epigeic species occurs in old coniferous forests, and grows on the soil among mosses, though less often at the base of conifer and aspen trunks. The species is threatened by forestry measures – both felling of trees suitable for it and damage to the ground cover. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. The species should be included on the list of protected species (currently, it is not protected). Approximately 2/3 of the localities are in protected areas, for example, in all national parks. The localities of the species should be protected by preventing intensive logging, felling of trees suitable for the species, as well as damage to ground cover.

Literatūras saraksts

  • Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, DU AA Saule, 213.
  • DAP 2025. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”. https://ozols.gov.lv/ [skatīts 15.09.2025.].
  • Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.
  • Piterāns, A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5–45.
  • Питеранс, А.В. 1982. Лишайники Латвии. Рига: Зинатне, 352. 
Projekta finansētāji un partneri