Morfoloģija un bioloģija. Parastā plaušķērpja laponis ir liels, 10–30 cm plats, dihotomiski daivains, ar dziļiem noapaļotiem izgriezumiem, daivas galos ar jomu. Virspuse pelēkzaļgana, brūngana sausā, spilgti zaļa mitrā stāvoklī, galos spīdīga, tīklveida ribaina, ar iedobumiem (tiem pretī apakšpusē ir izciļņi). Uz ribām un gar malām veidojas sorāļi vai izīdijas. Apakšpuse tūbaina, gaiša, dzeltenīgi līdz tumši brūngana, ar kailiem izciļņiem. Fotobionts zaļaļģes Dictyochloropsis, bieži cefalodijas serdes daļā ar zilaļģēm. Apotēciji izvietojas uz ribām vai daivu malās. Disks 2–5 mm diametrā, sarkanīgi brūns, sākumā ieliekts, vēlāk plakans, ietverts ar plānu apmali. Sporas 18–30 x 5–9 μm, bezkrāsainas vai bāli brūnganas, vārpstveida, četršūnu. Piknīdas iegrimušas, izvietojas uz ribām. Konīdijas nūjiņveida, galos mazliet paresninātas, 4–6 x 1 μm (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Serde reaģē ar kālija hidroksīdu un ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu (kļūst dzeltenoranža), kā arī ar parafenilēndiamīnu (kļūst oranža).
Izplatība. Suga izplatīta visā pasaulē. Vairāk Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvijā suga sastopama gandrīz visā valstī, zināmas vairāk nekā 600 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 2000 novērojumi) (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 69 644 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 2484 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir vidēji liela – indivīdu skaits vērtējams kā lielāks nekā 3000. Domājams, ar visām kaimiņvalstīm varētu būt kopīgas reģionālās populācijas.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug uz lapu koku stumbru mizas, retāk uz zariem. Retos gadījumos ir konstatēta mežos uz krūmiem (lazdām, krūkļiem, segliņiem u. c.), eglēm un pat mellenēm. Suga saistīta ar dabiskiem, maz pārveidotiem lapu koku mežiem un parkveida biotopiem. Retāk atrodama vidēja vecuma mežos, parasti, ja apkārtējos mežos ir liela sugas apakšpopulācija. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiskos boreālos mežos, vecos jauktos platlapju mežos, nogāžu un gravu mežos, staignāju mežos, kā arī citos mežu biotopos ar platlapjiem (DAP 2025). Viegli nosakāma un konstatējama dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016), kas daļēji izskaidro lielo novērojumu skaitu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir kailcirtes vecos, dabiskos mežos un vecu lapu koku ciršana mežos un parkos. Suga ir jutīga arī pret gaisa piesārņojumu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma tai piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairāk nekā puse novērojumu ir bijuši ĪADT, un suga konstatēta vairāk nekā 80 ĪADT. Jānosaka sugas saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Jāierobežo mežizstrāde nozīmīgākajās atradnēs, kas atrodas ārpus ĪADT un mikroliegumiem. Jāinventarizē ķērpji lielajos pilsētu parkos, lai noteiktu to apsaimniekošanas pasākumus. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un tendences, jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Lobaria pulmonaria is a cosmopolitan species. More common in Europe and North America. In Latvia, over 600 localities are known (more than 2,000 observations have been recorded). The EOO is 69,644 km2, and the AOO is 2,484 km2. This epiphytic species grows on the bark of deciduous trees, less often on branches. In rare cases, it has been found in forests on shrubs (hazel, etc.), spruce and even blueberries. The species is associated with natural deciduous forests and park-like habitats. The main threat to the species is clearcutting in old, natural forests and felling of old deciduous trees in forests and parks. The species is sensitive to air pollution. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats is expected in the future. The species is protected in Latvia, and its legal protection status must be maintained. More than half of the observations were made in protected areas (it has been found in more than 80 protected areas). The most important sites for the conservation of the species should be identified. Logging should be limited in the most important sites located outside protected areas and micro-reserves.
Literatūras saraksts
