Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Gaišdzeltenā bumbulīte

Oligonema flavidum (Peck) Peck, 1878

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Gaišdzeltenā bumbulīte

Oligonema flavidum (Peck) Peck, 1878

Foto: Julita Kluša – gaišdzeltenā bumbulīte.
Foto: Andris Baroniņš – gaišdzeltenās bumbulītes Oligonema flavidum substrāts: apses kritalas trupoša koksne un sēņu hifas mitrā lapu koku mežā.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: pilienīšu Trichiaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1ab(iii)+2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: –.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 4.3. Informētība un komunikācija, 5.1. Tiesību akti.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Gaišdzeltenajai bumbulītei ir gaišdzelteni līdz oranždzelteni, spīdīgi augļķermeņi (diametrs 0,2–0,5 mm, augstums 0,4–1,0 mm). To forma vertikāli nedaudz izstiepta, cilindrveidīga, tipiski aug blīvās grupās. Kapilīcija pavedieni 2–5 µm plati, kārpaini, ar bumbuļveida paresninājumiem, gali noapaļoti. Sporas 9–13 µm (neskaitot 2–3 µm platu gredzenu) diametrā ar neregulāru, vietām pārtrauktu tīklu ar 3–5 acīm katrā puslodē (Poulain et al. 2011). Latvijā visi sugas novērojumi bijuši augustā, kad tā konstatēta nobriedusi, sporu stadijā, labā stāvoklī.

Izplatība. Sastopama Eirāzijā un Amerikā, bet visur reti; populācijas lielākā daļa atrodas Eiropā un Ziemeļamerikas A daļā (GBIF 2023). Reģistrēta tikai 23 valstīs, apmēram trešdaļā Eiropas valstu, tostarp Nīderlandē, Vācijā (abās ļoti reta), Polijā. Iekļauta Ukrainas Sarkanās grāmatas A grupā kā pasaulē un Ukrainā reta suga (Schnittler et al. 2011; Leontyev et al. 2020; NMV 2023). Ir konstatēta Lietuvā un Igaunijā; pēdējā ir arī vistālākais Eiropā uz ziemeļiem reģistrētais novērojums (Gøtzsche 2016–2023). Latvija atrodas pie sugas areāla Z robežas. Zināmas trīs atradnes nelielā teritorijā Zemgalē. Sugu pirmo reizi konstatēja A. Baroniņš 2020. gadā valsts centrālajā daļā – Jaunbērzes pagastā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav precīzu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām.

Biotopi un ekoloģija. Aug uz lapu koku (Latvijā konstatēta uz apses) kritalām un nobirām, kā arī uz apsūnojušiem celmiem mitros mežos, piemēram, pie strautiem. Latvijā konstatēta mitrā egļu mežā un mainīgi mitrā lapu koku mežā. Sugai tipiskie biotopi – veci jaukti platlapju meži un lakstaugiem bagāti egļu meži.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē piemērotu biotopu trūkums, kritalu izvākšana, mitruma apstākļu maiņa. Abiem sugas tipiskajiem biotopiem (veciem jauktiem platlapju mežiem un lakstaugiem bagātiem egļu mežiem) aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs–slikts (DAP 2020). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti mazs atradņu skaits un tā konstatēta tikai vienā nelielā teritorijā, turklāt ir paredzama sugai piemērotu biotopu platības un kvalitātes mazināšanās.

Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Viena atradne atrodas ĪADT – dabas liegumā “Līvbērzes liekņa”, pārējās divas savstarpēji netālās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Sugas aizsardzībai jāsaglabā tās tipiskie biotopi – mitri meži ar lapu kokiem, ierobežojot tajos mežizstrādi, kritalu izvākšanu, kā arī susināšanu. Jāturpina sugas izplatības pētījumi.

Autori: Julita Kluša*, Inita Dāniele, Vija Sīmansone.

Summary. Oligonema flavidum is found in Eurasia and the Americas, but rare throughout its range, with main populations in Europe and eastern part of North America. It has been recorded in 23 countries, in about a third of European countries. Found in Lithuania and Estonia; the latter is also the northernmost record of the species in Europe. In Latvia, the species was first recorded by A. Baroniņš in 2020 in Jaunbērze, in the Zemgale region. Currently, three localities are known in a small area in the Zemgale region. The EOO is 2 km2, and the AOO is 8 km2. There are no precise data on the size of the regional population and its changes. It grows on dead wood and litter of deciduous trees (in Latvia Populus tremula), as well as on mossy stumps in wet forests, e.g. near streams. In Latvia, it is found in wet spruce forests and in intermittently wet deciduous forests; all records were made in August, when the species was found in the mature spore stage, in good condition. The lack of suitable habitat, the removal of litter, and changes in moisture conditions have a negative impact on the distribution of the species. To conserve the species, it is necessary to protect its typical habitats – moist forests with deciduous trees – by restricting logging, removal of dead wood and drainage. Further research is needed on the distribution of the species. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It needs to be included on the list of protected species in Latvia. One locality is in a protected nature area the “Līvbērzes liekņa” Nature Reserve; the other two nearby localities are outside protected nature areas. The species is assessed as Critically Endangered (CR) due to the very small number of localities, its restricted distribution and the expected decline in the area and quality of suitable habitats.

Literatūras saraksts

  • DAP 2020. Ziņojumi Eiropas Komisijai. Ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.–2018. gada periodu. https://www.daba.gov.lv/lv/zinojumi-eiropas-komisijai [skatīts 27.03.2023.].
  • GBIF 2023. GBIF Occurrence Download. https://doi.org/10.15468/dl.4jwxxf [skatīts 30.11.2023.].
  • Gøtzsche, F. 2016–2023. World reports of Myxomycetes. http://www.myx.dk/wrom/ [skatīts 30.11.2023.].
  • Leontyev, D., Yatsiuk, I., Kochergina A.V. 2020. Inclusion of myxomycetes in the Red Data Book of Ukraine: feasibility, selection criteria and recommended species. Ukr. Bot. J., 77(3): 189–203.
  • NMV 2023. Okerkleurig kalkschaaltje. In: NDFF Verspreidingsatlas Paddenstoelen. https://www.verspreidingsatlas.nl/0933020 [skatīts 27.03.2023.].
  • Poulain, M., Meyer, M., Bozonnet, J. 2011. Les Myxomycetes. Federation Mycologique et Botanique Dauphine–Savoie, Sevrier, 1: 383.
  • Schnittler, M., Kummer, V., Kuhnt, A., Krieglsteiner, L., Flatau, L., Müller, H., Täglich, U. 2011. Rote Liste und Gesamtartenliste der Schleimpilze (Myxomycetes) Deutschlands. In: Ludwig, G., Matzke-Hajek, G. (Bearb.). Rote Liste der gefährdeten Tiere, Pflanzen und Pilze Deutschlands. Band 6: Pilze (Teil 2) Flechten und Myxomyzeten. Bonn (Bundesamt für Naturschutz). Naturschutz und Biologische Vielfalt, 70(6): 125–234.
Projekta finansētāji un partneri