Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, rievains, klāts ar skrajiem, iedzelteniem matiņiem. Saknenis īss, resns, ar bārkšu saknēm. Apakšējās lapas ar garu kātu, trīsstaraini šķeltas vai dalītas, blīvi pieguloši matainas, 5–10 cm garas, aptuveni tikpat platas, vidējais lapas plātnes segments rombveida, trīsdaivains, malējie segmenti šaurāki, divdaivaini. Augšējās stublāja lapas sēdošas, šauri trīsstarainas. Ziedi lieli, 2–3 cm diametrā. Kauslapas atstāvošas, matainas, divreiz īsākas nekā vainaglapas. Vainags gaišdzeltens. Ziedgultne mataina. Auglis – ieapaļš riekstiņu kopauglis, riekstiņi kaili, ar garu, ieritinātu knābīti. Zied jūnijā un jūlijā (Tutin, Chater 1993; Tabaka 2003).
Izplatība. Birztalas gundega pamatareālā sastopama Centrāleiropas mērenajā joslā no Pireneju kalniem līdz Polijai, tālāk Austrumeiropā, kā arī Vidusjūras reģionā sastopama atsevišķu izolētu salveida atradņu veidā. Suga nav sastopama Britu salās un Skandināvijā (Jalas, Suominen 1989; GBIF 2021; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga sasniedz dabiskās izplatības ZA robežu un ir sastopama ļoti reti un nevienmērīgi – Igaunijā tikai R daļā, savukārt Lietuvā nav konstatēta (Laasimer et al. 1993; Kukk et al. 2020). Latvijā suga sastopama ļoti reti, zināma tikai divās vēsturiskās atradnēs valsts ZR daļā, turklāt pēdējo reizi suga valstī konstatēta un herbārijs ievākts 1935. gadā.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta un nav zināma. Ņemot vērā, ka suga valstī nav atrasta jau vairāk nekā 85 gadus, vērtēt vai prognozēt populācijas lielumu vai tā izmaiņas nav lietderīgi. Veicot pētījumus ĪADT, kur suga agrāk tikusi konstatēta (Moricsala, Abavas senleja), tās atradnes nav vērtētas un pat nav pieminētas, minētas tikai literatūras atsauces par sugas klātbūtni tajās (piemēram, Табака, Клявиня 1981; Лайвиня 1987; Bodnieks 2016) vai citēti 20. gs. sākuma herbārija dati (RIG)). Darbā par Latvijas floras komponentu analīzi ir norādītas vēl trīs atradnes valsts centrālajā daļā (Fatare 1992), tomēr vēlākos darbos tās vairs nav citētas un nav apstiprinātas ar herbāriju materiāliem, tādēļ, visticamāk, uzskatāmas par kļūdainām. Birztalas gundegai tomēr ir iespējamas jaunas atradnes piemērotās dzīvotnēs Ziemeļkurzemē, bet nav veikta mērķtiecīga sugas dzīvotņu izpēte.
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā kā suga pēdējos gados nav konstatēta, ir grūti objektīvi par sugai raksturīgām dzīvotnēm Latvijā. Agrāk suga konstatēta jauktos platlapju un ozolu mežos. Literatūrā norādītas arī citas, Latvijā nepierādītas sugas dzīvotnes – skrajas grupas mežmalās, sausieņu pļavās un krastu nogāzēs upju ielejās (Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā suga Latvijā ilgstoši nav atrasta, draudi tika noteikti, ņemot vērā raksturīgās dzīvotnes un tajās augošo sugu raksturīgos apdraudējumus. Sugas atradnes negatīvi ietekmē dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Abas vēsturiskās atradnes ir konstatētas ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā un dabas parkā “Abavas senleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugai raksturīgajām dzīvotnēm, sugas izplatību un iespējamo populāciju lielumu, atkārtoti jāpārbauda vēsturiskās atradnes un citas piemērotas dzīvotnes Rietumlatvijā. Jāprecizē sugas populācijas lielums, kā arī apdraudošie faktori. Tā kā suga ir ļoti līdzīga citām gundegu sugām, atradņu apstiprināšanai nepieciešams kvalitatīvi savākts herbārija materiāls, jo, iespējams, suga areāla austrumu daļā sajaukta ar līdzīgo Ranunculus × polyanthemoides Boreau, tādēļ dati par sugas izplatību Baltijas jūras reģionā varētu būt neprecīzi. Sugu ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Saint Anthony’s Turnip – Ranunculus nemorosus. Very rare in Latvia, known only from two historical localities in the north-western part of the country. The last time the species was found, and herbarium was collected, was in 1935. In the Baltic States, the species reaches the north-eastern limits of its range. The population size and population dynamics of R. nemorosus in Latvia are unknown. The habitats of the species in Latvia were mixed broadleaf and oak forests. Both occurrences were in protected nature areas: the Moricsala Strict Nature Reserve and the “Abavas senleja” Nature Park. Surveys for clarifying the presence of the species in Latvia, its distribution, population size and threats should be conducted. Since the species is very similar to other species of the genus Ranunculus L., good quality herbarium material is required to confirm the specimens, as the species is probably confused with the similar Ranunculus × polyanthemoides. It is recommended to include it on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
