Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 8–20 cm augsts, daļēji parazītisks lakstaugs. Stublājs vienkāršs, ar 4–6 posmiem, nezaro vai zaro maz. Lapu nedaudz, tās pretējas, olveidīgi vai plati lancetiskas, pacietas, sukulentas, lapas gals strups vai noapaļots. Ziedi ķekarveidīgā vai vārpveidīgā ziedkopā. Kauss zvanveidīgs, kauslapas četras, līdz pusei saaugušas, nesaaugušās daļas trīsstūrainas, strupas. Vainags divlūpains, saaudzis no piecām vainaglapām, purpurrozā, reti balts. Irbulis īsāks nekā vainags. Auglis – tumša pogaļa, 1,5–2 reizes garāka nekā paliekošais kauss. Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014; I. Svilāne, nepubl. dati).
Izplatība. Jūrmalas sārtžibulītis ir izplatīts Eiropā, Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē, galvenokārt mērenajā joslā (Kabucis 2003). Visā izplatības areālā suga sastopama piejūrā vai salās (Kukk et al. 2020; GBIF 2022). Lietuvā suga nav konstatēta, bet Latvijā atrasta divas reizes – 1899. un 1920. gadā (Kask et al. 1996; Kabucis 2003). 2022. gadā tika apmeklētas potenciālās vietas vēsturisko atradņu tuvumā, taču suga netika konstatēta. Tā kā abas vēsturiskās atradnes atrodas pie ostām, iespējams, jūrmalas sārtžibulītis abas reizes tika netīši ievests ar kuģiem, taču apstiprinošu datu šim pieņēmumam nav. Ticami, ka sugai Latvijā iespējami tikai gadījuma rakstura novērojumi.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Jūrmalas sārtžibulītis aug mitrās, iesāļās, barības vielām vidēji bagātās, vāji skābās līdz bāziskās, bieži kaļķainās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Aug iesāļo augteņu efemēru un viengadīgo augu sabiedrībā (savienība Saginetea maritimae) (Mucina et al. 2016). Igaunijā suga parasti konstatēta alvāros (T. Kull, pers. saziņa; T. Kukk, pers. saziņa).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. –
Aizsardzība. –
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Suga nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Red bartsia – Odontites litoralis. Throughout its range, the species occurs in coastal regions and on islands. It has been found in Latvia twice, in 1899 and 1920. In 2022, the potential sites near earlier recorded localities were surveyed during the vegetation season, but the species was not found. As both localities occurred close to the ports, it is possible that O. litoralis on both occasions was unintentionally introduced through shipping and never formed stable populations. However, this assumption is not supported by available data. Possibly, O. litoralis may only occasionally be found in Latvia. There are indications in the literature that the species occurred in grasslands near the coast, without specifying the grassland types. The Estonian experts (pers. comm.) have reported that the species is often found in alvars in Estonia. Alvars are absent in Latvia.
Literatūras saraksts
