Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 40–70 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs. Apakšējās lapas ar garu kātu, augšējās sēdošas, 5–15 cm garas, 1–3 cm platas, divkārt plūksnaini šķeltas līdz dalītas, pakāpeniski pāriet trīsstaraini šķeltās seglapās, plūksnu mala zobaina. Lapas pamīšus visā stublāja garumā. Ziedi dzelteni, 2–3 cm gari, blīvā galotnes vārpā, pa vienam seglapu žāklēs. Kauss plēvains, ar īsiem zobiņiem. Vainags divlūpains. Auglis – iegarena pogaļa, mazliet garāka nekā kauss. Zied maija beigās un jūnija sākumā. Pusparazīts (Tabaka 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Eirāzijas suga, aug galvenokārt stepju apvidos no Austrumeiropas līdzenuma līdz Rietumsibīrijas līdzenumam (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Zināma tikai viena atradne Daugavas labā krasta terases pļavā pie Bēģēniem, taču tā appludināta 1965. gadā, ceļot Pļaviņu HES. Ziņu par sugas atkārtotu atrašanu Latvijā nav. Latvijai tuvākā sugas atradne ir Gorodokas augstienē Baltkrievijā, kas ir vienīgā šobrīd zināmā sugas atradne Baltkrievijā (Priedītis 2014; Дубовик 2015).
Populācija. Vienīgajā atradnē pirms teritorijas appludināšanas 1965. gada rudenī bijusi ap 30 indivīdu liela populācija (Blese 1981).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga augusi sausā kaļķainā pļavā Daugavas krasta terasē, iespējams, kādreizējās dolomītu lauztuves malā (Blese 1981). Sauso zālāju neitrālās un bāziskās augsnēs Festuco-Brometea klases diagnostiskā suga (Mucina et al. 2016). Šādi zālāji ir raksturīgi Daugavas ielejai (Rūsiņa 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Ja šī suga Latvijā ir sastopama, to apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zālāju uzaršana un citāda zemes lietojuma veida maiņa. Neatbilstoša dabisko zālāju apsaimniekošana (piemēram, smalcināšana, nopļautās zāles atstāšana uz lauka).
Aizsardzība. Vēsturiskā atradne ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Mērķtiecīgi jāpēta sugai piemērotas dzīvotnes vēsturiskās atradnes apkārtnē un citviet Daugavas, kā arī tās pieteku ielejās. Ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo, iespējams, suga Latvijā ir sastopama.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Kaufman’s lousewort – Pedicularis kaufmannii. Found only on the right bank of the River Daugava Valley near Bēģēni, but its only known locality was flooded in 1965 during the construction of the Pļaviņas Hydroelectric Power Station. After that, there are no records of this species in Latvia. However, there have been no targeted surveys. P. kaufmannii grew in a dry, calcareous meadow on the terrace of the River Daugava Valley. If this species were found in Latvia, it would be threatened by the cessation of grassland management, the conversion of semi-natural grasslands into arable lands, and other changes in land use. Inappropriate management of semi-natural grasslands e.g., mulching, leaving cut grass in the fields. Targeted surveys of suitable habitats for the species are necessary in the vicinity of the historical locality and elsewhere in the River Daugava Valley, as well as in the valleys of its tributaries. It is recommended to include it on the list of protected species.
Literatūras saraksts
