Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–80 cm augsts lakstaugs ar īsu, ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, vienkāršs vai retumis augšdaļā ar īsiem sānzariem, veltnisks, gluds, kails. Lapas sēdošas, iegareni olveida vai lancetiskas, 2–8 cm garas, lapas mala gluda, ar sīkiem punktveida dziedzerīšiem, lapas gals īsi smails vai apakšējām lapām strups, pamats ieapaļš. Lapas pa pāriem gar visu stublāju, augšdaļā lapu pāri attālināti. Ziedkopa – blīvs, diezgan mazziedains dihāzijs ar 3–10 ziediem stublāja galotnē. Kauslapas piecas, lancetiskas, kailas, mala zobaina, zobiņu gali ar melniem dziedzermatiņiem. Vainaglapas piecas, iegareni olveida, bāldzeltenas, 10–12 mm garas, aptuveni divreiz garākas nekā kauslapas, bez tumšiem punktveida dziedzerīšiem. Auglis – pogaļa, 6–9 mm gara. Zied jūlijā un augustā (Webb 1968; Gavrilova 2004).
Izplatība. Suga plaši sastopama Rietumeiropā, Britu salās un Centrāleiropā, kā arī vietām Vidusjūras reģionā. Eiropā A virzienā sugas sastopamība pakāpeniski mazinās. Ir atsevišķas atradnes Mazāzijas reģionā Kaukāzā (Webb 1968; GBIF 2022; Govaerts 2024). Ziemeļeiropā suga sastopama Dienvidskandināvijā (Webb 1968; Govaerts 2024). Baltijas valstīs sastopama ļoti reti, ir tikai dažas atradnes (Kask et al. 1996; Kukk et al. 2020). Igaunijā samērā reti sastopama – tikai Sāmsalas R daļā (Kukk et al. 2020), bet Lietuvā – reti, D daļā (Rašomavičius 2021). Baltkrievijā sastopama galvenokārt centrālajā un D daļā (Дубовик 2013). Latvijā suga atrasta 2000. gadā Daugavas ielejā pie Vecsēlpils (Gavrilova 2004). Citas atradnes valstī nav zināmas. Datu par sugas apdzīvotās platības (AOO) un sastopamības apgabala (EOO) izmaiņām valstī nav. 2022. gadā atkārtoti pārbaudot vienīgo zināmo atradni un tās apkārtni, sugu konstatēt nav izdevies. Tomēr sugas atradnes ir ticamas Daugavas ielejā, kā arī valsts R daļā. Nav pamatoti vērtēt sugu kā Latvijā izzudušu, jo nav veikta mērķtiecīga sugas iespējamo atradņu izpēte.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav. Dienvidlietuvā atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas sastopamas skrajos jauktu koku mežos, gar meža ceļiem un meža laucēs (Rašomavičius 2021). Baltkrievijā sugas populācija ir neliela, un atradnēs parasti ir 5–10 indivīdi; suga tiek aizsargāta (Дубовик 2013).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug pārsvarā sausās līdz valgās, vāji skābās līdz vāji bāziskās barības vielām nabadzīgās augtenēs klajās līdz daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Sugas dzīvotnes ir ozolu un jaukti lapu koku un skujkoku meži, kā arī saulainu mežmalu zālāju sabiedrības Trifolio-Geranietea sanguinei (Mucina et al. 2016). Lietuvā un Baltkrievijā sugai raksturīgās dzīvotnes ir skraji ozolu un jauktu koku meži. Vienīgā sugas atradne Latvijā ir sausā kaļķainā zālājā.
Izmantošana un tirdzniecība. Ziedu laikā sugu var ievākt pušķiem vai kā ārstniecības augu.
Apdraudējums. Tā kā vienīgajā atradnē Latvijā suga atkārtoti nav atrasta, tiek uzskatīts, ka sugu apdraud tādi paši faktori, kas apdraud sausus kaļķainus zālājus, – aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī uzaršana, apmežošana un cita zemes lietojuma veidu maiņa.
Aizsardzība. Vienīgā Latvijā pašlaik zināmā atradne neatrodas ĪADT. Sugas atrašana ir ļoti ticama gan zināmās atradnes vietā un tās tiešā tuvumā Vecsēlpils apkārtnē, gan citviet kaļķainos zālājos un skrajos mežos uz dolomīta cilmieža.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugai raksturīgajām dzīvotnēm, sugas izplatību un iespējamo populāciju lielumu, atkārtoti jāpārbauda vēsturiskā atradne un citas piemērotas dzīvotnes tās tuvumā. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Pale St John’s-wort – Hypericum montanum. In Latvia, it was found only in 2000 in the River Daugava Valley near Vecsēlpils, outside protected nature areas. No other records of this species are known in Latvia. There is no data on changes in the AOO and the EOO. Surveys were carried out in 2022 in the vicinity of the earlier recorded site, but the species was not found, although its presence in the River Daugava Valley and in western Latvia is highly probable. Therefore, the species should not be considered extinct in the country, as a targeted survey of the possible localities throughout the potential areas has not been carried out. There is no data on the population size and its changes in Latvia. In the River Daugava Valley, the species was found in dry calcareous grassland. The threats may be natural succession and eutrophication in semi-natural grasslands, and land use change. The species may be collected for bouquets during flowering, or as a medicinal plant, as it is similar to the more widespread, the common Hypericum species. Targeted surveys to clarify the distribution, population size, and threats are needed.
Literatūras saraksts
