Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–45 (50) cm augsts lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, retāk pacils, vienkāršs vai zarots, kails vai ar nedaudziem matiņiem. Lapas 2–7 cm garas, 2–5 cm platas, olveidīgi lancetiskas, matiņi reti (galvenokārt apakšpusē), arī uz dzīslām; pamats ķīļveidīgs; mala vesela līdz neizteikti sīkzāģzobaina. Augšējo lapu pāris parasti attālu no ziedkopas pamata. Ziedkopa 3–4,5 cm gara, iegarena, daudzziedaina, blīva. Kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas. Kauss līdz 11 mm garš, violets, divlūpains, apakšlūpa ar trim izteiktiem zobiņiem. Vainags 18–27 mm garš, tumšviolets, reti rozā vai balts. Auglis – riekstiņu skaldauglis ar gaišbrūniem olveida riekstiņiem. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2003, 2006).
Izplatība. Eiropā suga izplatīta mēreni siltajā un mērenajā joslā. Latvijā sasniedz areāla Z robežu (Cepurīte 2006; GBIF 2022). Ļoti reti, tikai dažas atradnes Viduslatvijā Daugavas ielejā. Lietuvā diezgan reti, tikai D un A daļā, Igaunijā – saskaņā ar literatūras datiem tikai senas atradnes (Kask et al. 1996). Latvijā zināmas divas atradnes, kurās suga konstatēta kopš 1991. gada. Viena no tām ir pie Rīteriem, otra – otrpus Daugavai iepretim Koknesei (pēdējos gados nav pārbaudīta). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Par vairākām agrāk zināmām atradnēm pēdējos 30 gados ziņu nav, tādēļ, visticamāk, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo, ir ievērojami mazinājies EOO (Cepurīte 2003, 2006).
Populācija. Populācijas lielums un dinamika valstī nav pētīta. Atradne pie Rīteru upes ietekas Daugavā apmeklēta 2021. gadā un tajā uzskaitīti 30 sugas ceri (indivīdi).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug klajās, sausās, pārsvarā kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023) – gan sausos zālājos kaļķainās augsnēs, gan subalpīnās joslas Genista radiata krūmājos, gan mērenās un mēreni siltās joslas priežu (Pinus sylvestris, P. nigra) mežos kalnu apgabalos (Chytrý et al. 2020). Latvijā sugas dzīvotnes ir sausi zālāji, mežmalas, arī sauso zālāju fragmenti ceļmalās. Kalcifīts.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradni pie Rīteriem apdraud zālāja neapsaimniekošana un aizaugšana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Abas sugas atradnes atrodas ārpus ĪADT un tām nav nekāda aizsardzības režīma. Vēsturiskās sugas atradnes bijušas arī dabas parkā “Daugavas ieleja”, tāpēc, iespējams, šajā teritorijā sugu var atrast atkārtoti.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas galvenās dzīvotnes Latvijā ir sausi zālāji Daugavas ielejā, kam nepieciešama apsaimniekošana, – pļaušana ar siena savākšanu vai mērena noganīšana. Sugas aizsardzībai jāveido mikroliegumi.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Big-flowered selfheal – Prunella grandiflora. Very rare in Latvia, only found in central Latvia in the River Daugava Valley. Both the AOO and the EOO are 8 km2. There are no data on several species’ localities over the last 30 years, however, it is likely that the species’ distribution has decreased significantly. Currently, two localities are known, both found after 1991 (near Rīteri and on the opposite bank of the River Daugava near Koknese – the site has not been surveyed recently). The site near Rīteri was surveyed in 2021 (30 individuals were found). The species grows in dry meadows, forest edges, shrublands, and roadsides on carbonate soils. The species’ locality near Rīteri is threatened by a lack of grassland management and overgrowth. All currently known P. grandiflora sites are located outside the protected areas. The species may be found in the “Daugavas ieleja” Nature Park, as there are suitable habitats. The most suitable habitats for this species in Latvia are dry meadows in the River Daugava Valley, which require appropriate management: mowing with hay collection or moderate intensity grazing. Microreserves, along with appropriate management, should be established.
Literatūras saraksts
