Foto: Krzysztof Ziarnek, Kenraiz, CC BY-SA 4.0 – zemais grīslis.

Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Cyperaceae – grīšļu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1ab(iii,iv), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (-), Vācija (2, 2018), Polija (EN, 2016), Lietuva (-), Igaunija (-), Zviedrija (-), Somija (-), Baltkrievija (CR, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: 1.1. Pilsētu un lauku teritoriju apbūve, 1.2. Komerciālas un rūpnieciskas teritorijas, 4.2. Komunālo pakalpojumu līnijas, 6.1. Rekreācija, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/slimības, 12.1. Citi draudi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–25 cm augsts lakstaugs ar garu, tievu, ložņājošu, zvīņlapām segtu sakneni, veido nelielu blīvu ceru. Stublājs zem ziedkopas nedaudz raupjš. Lapu makstis brūnas līdz purpurbrūnas. Lapas īsākas nekā stublājs, 1–3 mm platas. Ziedkopa – līdz 2 cm gara salikta vārpa, visas vārpiņas satuvinātas stublāja galā. Dažādvārpu grīslis: augšējā ir vīrišķo ziedu vārpiņa, 1–1,5 cm gara; nedaudz zemāk 1–3 sievišķo ziedu vārpiņas, līdz 0,8 cm garas, sēdošas. Sievišķajās vārpiņās pūslīšu maz, tie ir 2–4 mm gari, aptuveni 2 mm plati, spīdīgi, dzelteni, nedaudz brūnējoši, bez dzīslām, otrādi olveidīgi līdz eliptiski, strauji sašaurinās sekli divzobainā knābītī. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā un jūnijā (Егорова 1999; Baroniņa 2001, 2003).

Izplatība. Plaši izplatīta suga mērenā klimata joslā Ziemeļamerikā un Eirāzijā (Chater 1980; GBIF 2022; Govaerts 2024). Pasaulē tiek nodalītas divas varietātes: Carex supina var. spaniocarpa (Steud.) B. Boivin un C. supina var. supina. C. supina var. spaniocarpa izplatīta Ziemeļamerikas Z daļā, kā arī no Sibīrijas līdz Korejai, bet C. supina var. supina izplatīta no Eiropas līdz Rietumnepālai (GBIF 2022; Govaerts 2024). Latvijai tuvākās zināmās atradnes ir Baltkrievijā (Скуратович 2015). Latvijā suga sasniedz izplatības Z robežu (GBIF 2022). Baltijas valstīs suga zināma kopš 1975. gada, kad tika atrasta Daugavpilī (Baroniņa 2001, 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 27 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km². Ticamu datu par izplatības pārmaiņām valstī nav. Pēdējos 20 gados konstatētas dažas jaunas, vitālas atradnes (Evarts-Bunders 2009; Evarts-Bunders u. c. 2015). Tomēr suga joprojām sastopama ļoti reti un tikai Daugavpils apkārtnē.

Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Salīdzinot aktuālo atradņu skaitu ar informāciju par atradnēm līdz 1991. gadam (Fatare 1992; Baroniņa 2001), atradņu skaits ir pieaudzis. Daugavpils apkārtnē ir zināmas sešas atradnes. Zemais grīslis parasti veido audzes 3–100 m² platībā, kur tas ir dominējošā suga.

Dzīvotnes un ekoloģija. Aug sausās, galvenokārt vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Izplatības areāla Eiropas daļā aug gan sausos zālājos (Festuco-Brometea), gan saulainos un sausos priežu mežos (Pyrolo-Pinetea sylvestris) (Mucina et al. 2016). Sugai nepieciešami mēreni traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Latvijā sugas dzīvotnes ir skraji priežu meži sausās minerālaugsnēs, to mežmalas, sausi zālāji (Baroniņa 2001, 2003).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Visas atradnes atrodas ārpus ĪADT. Piecas no sešām atradnēm atrodas pilsētā, potenciāli apbūvējamās teritorijās, zem augstsprieguma līnijām vai grants karjeru tuvumā. Līdz ar to suga ir ļoti apdraudēta.

Aizsardzība. Suga ir nepietiekami aizsargāta, tās atradnes pilsētvidē ir ārpus ĪADT. Zemais grīslis nav iekļauts arī to sugu sarakstā, kurām var veidot mikroliegumus.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, jāprecizē nepieciešamie pasākumi katrā sugas atradnē. Jāveido teritorijas ar tādu statusu, kas ļauj atradnes saglabāt pilsētvidē (atbilstošas zonas pašvaldības teritorijas plānojumā vai jaunas ĪADT). Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Gunta Evarte-Bundere.

Summary. Weak arctic sedge – Carex supina. In Latvia, it reaches the northern limit of its distribution range. The species has been known in the Baltic States since 1975 when it was found in Daugavpils. The EOO is 27 km², the AOO – 24 km². In the last 20 years, some new vital subpopulations have been found, however, the species is still scarce and only found in the Daugavpils area. The population size and dynamics have not been studied in Latvia. Six localities are known. C. supina usually forms patches with an area of 3–100 m², and in some cases, it can be the dominant species. It occurs in sparse pine forests on mineral soils, in dry meadows and forest edges. All known sites are located outside protected areas. Five of the six sites are in urban areas, in potentially built-up areas, under high-voltage lines, or near gravel quarries. It is necessary to ensure the conservation of habitats suitable for the species. A status that allows the localities to be preserved in the urban environment (appropriate zones in the municipal spatial plan or new protected areas) should be established. It is recommended to include the species on the list of protected species of Latvia.

Literatūras saraksts

• Baroniņa V., 2001. Latvijas vaskulāro augu flora. Carex L. Grīšļu ģints. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 100 lpp.

• Baroniņa, V. 2003. Zemais grīslis Carex supina Willd. ex Wahlenb. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 130.–131. lpp.

• Chater, A.O. 1980. Carex L. In: Tutin, T.G., Heywood, V.H., Burges, N.A., Moore, D.M., Valentine, D.H., Walters, S.M., Webb, D.A. (eds.). Flora Europaea. Vol. 5. Cambridge University Press, Cambridge, 290–333.

• Evarts-Bunders, P. 2009. Zemais grīslis (Carex supina Willd. ex Wahlenb.) Daugavpils pilsētas teritorijā. LU 67. zinātniskās konferences referātu tēzes. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātnes. Rīga, 32–33.

• Evarts-Bunders, P., Evarte-Bundere, G., Krasnopoļska D., Lakša, D., Daudziņa, K., Nitcis, M. 2015. Reto un aizsargājamo vaskulāro augu sugu kartēšana Daugavpils pilsētas teritorijā. Latvijas Veģetācija, 24: 29–60.

• Fatare, I. 1992. Latvijas floras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu sugu aizsardzības konvepcijas izstrādāšanā. Rīga, 260 lpp.

• GBIF 2022. Carex supina Willd. ex Wahlenb. in GBIF Secretariat: GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/2724323 [skatīts 07.12.2022.].

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Midolo, G., Herben, T., Axmanová, I., Marcenò, C., Pätsch, R. et al. 2023. Disturbance indicator values for European plants. Global Ecology and Biogeography, 32(1): 24–34.

• Mucina, L., Bültmann, H., Dierßen, K., Theurillat, J.-P., Raus, T. et al. 2016. Vegetation of Europe: hierarchical floristic classification system of vascular plant, bryophyte, lichen, and algal communities. Applied Vegetation Science, 19(S1): 3–264.

• Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.

• Егорова, Т.В. (ред.). 1999. Осоки (Carex L.) России и сопредельных государств (в пределах бывшего СССР)/Osoki (Carex L.) Rossii i. Санкт-Петербургская химико-фармацевтическая академия, Санкт-Петербург, 772 c.

• Скуратович, А.Н. 2015. Carex supina Willd. ex Wahlenb. Кн.: Качановский, И.М., Никифоров, М.Е., Парфенов, В.И. (гл. редк.). Красная книга Республики Беларусь: редкие и находящиеся под угрозой виды дикорастущих пастений. 4-е изд. Энцыкл. имя П. Броуки, Минск, с. 83–84.