Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs vasarzaļš lakstaugs. Saknenis melns, galā un mezglu vietās ar bumbierveidīgiem gumiem. Fertilās vasas izaug maijā, jūnijā, pēc sporu nogatavošanās un izkaisīšanās atmirst. Stublājs 40–60 cm augsts, līdz 15 mm diametrā, nezarots, bez hlorofila, gaišbrūns. Makstis cilindriskas, maksts zobiņi 20–40, šauri trīsstūraini, tumšbrūni, zobiņu gals gari nosmailots. Strobili 4–8 cm gari, eliptiski. Sterilās vasas izaug jūnijā, jūlija sākumā. Stublājs līdz 200 cm augsts, 10–15 mm diametrā, stāvs, zarots, gaišzaļš vai netīri balts, ar 20–40 smalkām, gludām, nevienādi izcilnētām ribām. Stublāja centrālais dobums 2/3 līdz 9/10 stublāja diametra. Stublāja makstis cilindriskas, zobiņi 20–40, brīvi, šauri trīsstūraini, tumšbrūni, gals gari, asi nosmailots. Zari vienkārši, atstāvoši līdz horizontāli atstāvoši, ar 4–6 ribām; apakšējais zaru posms vienādā garumā vai īsāks nekā stublāja maksts. Sporas nobriest no maija līdz jūlijam. Vairojas arī veģetatīvi ar sakneņiem (Eglīte, Šulcs 2000).
Izplatība. Suga izplatīta Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikas R daļā, gandrīz visā Eiropā, izņemot tās Z daļu (Govaerts 2024). Lietuvā suga ļoti reti sastopama DA daļā (Eglīte et al. 1993; Rasimavičius 2021). Latvija atrodas tuvu areāla ZA robežai, un suga sastopama ļoti reti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 325 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. No 1895. gada līdz pat 21. gs. bija zināma tikai viena atradne Ventas krastā Zlēku apkārtnē (Eglīte 2003), kopš 2018. gada konstatētas vēl divas jaunas atradnes valsts DR. Atradņu skaita pieaugums skaidrojams nevis ar sugas izplatīšanos, bet ar intensīvāku izpēti. 2024. gadā suga atrasta vēl vienā vietā – Mazdāmas apkārtnē, Gramzdas pagastā (L. Sproģe, nepubl. dati).
Populācija. Pasaulē un Eiropā suga nav apdraudēta (LC), Latvijā ir četras atradnes, kurās cenopopulācijas ir vitālas un lielas. Precīzu datu par reģionālās populācijas lielumu un dinamiku nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt mitrās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, tomēr biežāk kaļķainās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Augtenēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Centrāleiropā tās optimālās dzīvotnes ir gan Cirsium pļavas, gan aluviālie meži, arī sinantropās dzīvotnes (Sádlo et al. 2007). Lielbritānijā sugas izplatība saistīta ar klajām vietām mālainās augsnēs, kur izplūst avoti. Lielā kosa aug klinšu nogruvumu vietās jūras un upju krastos, kā arī dzelzceļa uzbērumu nogāzēs un ceļmalās (BSBI Online Plant Atlas 2020). Lietuvā suga sastopama aluviālos mežos, avoksnainās vietās, kā arī avotos, kas izgulsnē avotkaļķi (Rasimavičius 2021). Latvijā suga sastopama mālainos, avotainos upju stāvkrastos un avoksnājos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var apdraudēt mitruma režīma maiņas, kas var izraisīt avotu izsīkšanu; apdraudējumu var izraisīt arī ilgstoši sausuma periodi, arī invazīvo augu sugu (piemēram, Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowskyi) ieviešanās.
Aizsardzība. Viena no sugas atradnēm atrodas īpaši šai sugai izveidotajā dabas liegumā “Piešdanga”, pārējās – ārpus ĪADT un mikroliegumiem.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīgi atradnēs saglabāt nemainītu mitruma režīmu, nepieļaujot ietekmes, kas var mazināt pazemes ūdens apjomu un izraisīt avotu izsīkšanu. Jānovērš invazīvo sugu ieviešanās atradnēs. Jaunajās atradnēs ieteicams veidot mikroliegumus.
Autori: Ieva Roze*, Ansis Opmanis.
Summary. Great horsetail – Equisetum telmateia. It is very rare in Latvia. The EOO is 325 km2, and the AOO – 12 km2. From 1895 until the early 21st century, only one site was known on the banks of the River Venta near Zlēkas. Since 2018, two new sites have been detected in south-western Latvia; however, this can be explained not by the spread of the species, but by the increased intensity of inventories. In 2024, it was found in another location – in the vicinity of Mazdama, Gramzda Parish. In all four sites, the subpopulations are rich in individuals. No exact number of the population size and its dynamics is available. The species is found on clayey, spring-fed steep banks of river valleys. The species may suffer from changes in the groundwater supply leading to alterations in soil moisture, also from invasive plant species that may threaten the subpopulations, especially in river corridors. Long periods of drought can also cause springs to dry up. One of the species’ localities occurs in the “Piešdanga” Nature Reserve, while the others are outside protected areas and microreserves. It is important to prevent hydrological modifications in all sites, i.e., preventing impacts that can reduce the groundwater supply and cause depletion of springs. The spreading of invasive species must be prevented by eradicating them at an early stage. It is necessary to establish microreserves or protected areas in the recently found localities.
Literatūras saraksts
