Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ziemzaļš izospors lakstaugs. Lapas pušķī, 2–10 cm garas, divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalītas, zilganzaļas. Otrās un trešās pakāpes daļas otrādi olveidīgas, iegareni lancetiskas, vēdekļveida vai rombiskas, gals strupi robots. Sori lapas apakšpusē gar dzīslām, lineāri, klāti ar plīvuru. Sporas nogatavojas jūlijā un augustā. Aug atsevišķi augi vai nelielās grupās (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). Vairojas tikai ar sporām (Durka 2002). Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā, Āzijas Z daļā, Ziemeļamerikas A daļā, kā arī dažviet Āfrikas Z daļā no siltās līdz aukstajai joslai (Eglīte 2003; Govaerts 2024). Igaunijā suga ir samērā bieži izplatīta R daļā un salās (eElurikkus 2023), bet Lietuvā sugas statuss ir neskaidrs, jo tai nav atradņu dabiskās dzīvotnēs, ir tikai uz žogiem u. tml. (Obelevičius, Gudžinskas 2008). Krievijas ZR daļā zināmas vien dažas atradnes Pleskavas apgabalā (Сорокина и др. 2021). Latvijā suga sastopama reti, galvenokārt Daugavas, Lielupes un Gaujas baseinā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 9412 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigām (Eglīte 2003), iespējams, EOO ir samazinājies, jo kopš 1991. gada nav informācijas par sugas atradnēm valsts DR daļā. Tomēr nav veikta mērķtiecīga potenciālo dzīvotņu izpēte un vēsturisko atradņu inventarizācija. 2025. gadā suga atrasta Rīgas centrā uz sena silikātķieģeļu mūra (U. Suško, nepubl. dati). Daudzas sugas atradnes tika iznīcinātas 1965. gadā, veidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Sugas izplatība Latvijā galvenokārt ir saistīta ar karbonātisko pamatiežu atsegumu izplatību. Specifisko dzīvotņu dēļ tās sastopamība Latvijā nevarētu būt būtiski lielāka, un tiek uzskatīts, ka AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Aug pa vienai vai nelielās grupās (līdz dažiem simtiem indivīdu). Latvijā atradņu skaits ir neliels, tas nepārsniedz dažus desmitus (DAP 2023). Datu par populācijas lielumu un dinamiku valstī nav, taču novērots, ka indivīdu skaits uz Jumpravas dolomīta atsegumiem ir mazinājies, salīdzinot ar agrāk zināmo. Pēdējos trijos gados tur atrasti vien daži indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās līdz valgās, barības vielām nabadzīgās, vāji skābās līdz bāziskās, parasti tomēr kaļķainās augtenēs, galvenokārt pilnā apgaismojumā, reti – nelielā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Latvijā tā aug uz karbonātisku pamatiežu un smilšakmens atsegumiem, dažkārt uz laukakmeņu žogiem (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003), parasti uz atsegumiem upju krastos, dolomītu nišās, zem pārkarēm – gan ar dienvidu, gan ziemeļu ekspozīciju.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt iežu nogruvumi, gan dabiski, gan cilvēku darbības izraisīti. Iespējams, to apdraud arī augstas temperatūras vasarās, ja augi atrodas dienvidu ekspozīcijā un ir ilgstoši pakļauti pilnam saules apgaismojumam, kā arī HES izraisītas biežas ūdenslīmeņa maiņas atsegumu vietās pie Daugavas.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Bauska”, taču nozīmīga populācijas daļa atrodas ārpus ĪADT Daugavas abos krastos Klintaines apkārtnē.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, populācijas lielums, kā arī dinamika. Nav pieļaujama iejaukšanās karbonātisku pamatiežu atsegumu dabiskajos procesos, kamēr nenotiek būtiskas cilvēku darbības izraisītas izmaiņas, kas maina sugu dzīves vidi. Apkārtējās dzīvotnes jāapsaimnieko saskaņā ar aizsargājamo iežu biotopu vadlīnijām (Čakare 2017).
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Wall-rue – Asplenium ruta-muraria. Rare in Latvia, mainly found in the Daugava, Lielupe and Gauja river basins. The EOO is 9,412 km2, and the AOO – 60 km2. The EOO, compared to previous studies, has decreased, as there are no recent data on the species in south-western Latvia. However, no targeted survey of the species’ localities has been carried out. Usually, it grows as single plants or in groups where the number of plants can be from one to a few hundred individuals. There are no data on the population size and dynamics. Many A. ruta-muraria localities were destroyed when the Pļaviņas reservoir was built on the River Daugava in 1965. A. ruta-muraria grows on carbonate rocks and limestone outcrops on riverbanks, in dolomite niches, under overhangs with southern and northern exposure and on old silicate brick walls. The main threat is rockslides, both natural and human-caused. The species occurs both in protected areas and outside them. Approximately 50% of the known localities occur in the Gauja National Park and the “Bauska” Nature Park, but a significant percentage of the population is outside protected areas. Studies of the species’ distribution, population size and its dynamics are needed. The management of adjacent habitats according to the guidelines for outcrops is needed.
Literatūras saraksts
