Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 10–60 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarots, lapas pamīšus, veselas, lineāras vai lancetiskas, sēdošas, 1,5–2,4 cm garas, 0,2–0,4 cm platas. Lapas plātnes mala gluda, gals smails, lapas slīpi augšupvērstas. Viss augs klāts ar zvaigžņmatiņiem. Ziedi sīki, pa vienam seglapu žāklēs, dzinumu un sānu zaru galotnēs seglapas satuvinātas, veido blīvu vārpveida ziedkopu. Apziednis reducēts. Auglis – plakans, plati eliptisks riekstiņš olīvzaļā krāsā ar gaišbrūniem, neregulāriem plankumiem, 0,35–0,45 cm garš un 0,3–0,45 cm plats, ar platu, plēvjainu spārnu, tā platums ir aptuveni trešdaļa vai ceturtdaļa augļa platuma. Augļu gatavības laikā augs kļūst dzeltenzaļš. Zied augustā un septembrī (Kabucis 2003; Evarts-Bunders et al. 2020).
Izplatība. Suga ar šauru izplatības areālu Baltijas jūras reģiona A daļā, uzskatāma par Austrumbaltijas endēmu (Страздиньш 1985; Evarts-Bunders et al. 2016, 2020; Govaerts 2024). Literatūrā tā bieži tiek jaukta vai arī apvienota ar līdzīgo Sibīrijas izcelsmes sugu Pallasa kamieļzāli C. pallasii, tādēļ sugas izplatība reizēm norādīta daudz plašāka – arī vairākās Centrāl- un Rietumeiropas valstīs (Aellen, Akeroyd 1993; Uotila 2011; GBIF 2022). Suga uzskatāma par izzudušu vai gandrīz izzudušu Vācijā, Polijā un Karaļauču apgabalā, arī Lietuvā pēdējos gados suga nav atrasta (Dolnik et al. 2011; Evarts-Bunders et al. 2016, 2020), tā sastopama tikai Austrumbaltijas reģiona kāpu zonā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 13 272 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Ticamu datu par izplatības (AOO un EOO) pārmaiņām Latvijā nav. Lielākā daļa atradņu zināma Rīgas līča krasta zonā Vidzemē, kur vietām konstatētas samērā bagātas atradnes, tomēr pēdējos 30 gadus suga maz konstatēta Baltijas jūras krasta zonā Kurzemē, kā arī Rīgā un Jūrmalā esošajās kāpās, kas varētu nozīmēt, ka sugas izplatība pakāpeniski mazinās.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā fragmentāri pētīta tikai pēdējos gados (Evarts-Bunders et al. 2016, 2020); relatīvi lielas atradnes konstatētas jūras krasta zonā Vidzemē, kā arī nedaudzi atsevišķi indivīdi jūras krasta zonā Kurzemē, galvenokārt Liepājas apkārtnē. Nav iespējams precīzi noteikt sugas populācijas lielumu Latvijā, tādēļ nevar arī ticami salīdzināt pārmaiņas un iespējamo indivīdu skaita samazinājumu. Ņemot vērā to, ka kamieļzāle ir viengadīga suga, kā arī, ņemot vērā sugas dzīvotņu dinamiskumu, ir iespējamas indivīdu skaita izmaiņas pa gadiem.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama gandrīz tikai piejūras kāpās – galvenokārt embrionālajās un ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās. Literatūrā kā piemērotas sugai ir norādītas arī traucētas, ruderālas vietas jūras tuvumā (Kabucis 2003), tomēr pēdējos gados šādās vietās ar mākslīgi iznīcinātu zemsedzi suga nav konstatētas, toties konstatētas citas līdzīgas kamieļzāļu sugas – Pallasa kamieļzāles, izoplapu kamieļzāles C. hyssopifolium un jūrmalas kamieļzāles C. intermedium hibrīdi (Evarts-Bunders et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud kāpu erozija, liela antropogēnā slodze un dzīvotņu degradācija. Tās apdraud arī ģenētiskā erozija – suga hibridizē ar tuvradniecīgo Pallasa kamieļzāli, kas ir svešzemju suga Latvijā, un veido samērā lielas cenopopulācijas ietekmētās kāpu dzīvotnēs.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Piejūra” un “Bernāti”, dabas liegumos “Vidzemes akmeņainā jūrmala” un “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnes konstatētas gandrīz tikai dabiskās kāpu dzīvotnēs, tādēļ sugai labvēlīga apsaimniekošana ir vistiešākajā veidā saistīta ar sugai piemērotu kāpu dzīvotņu saglabāšanu, ierobežojot antropogēno ietekmi un mazinot kāpu eroziju. Lai objektīvāk novērtētu indivīdu skaita izmaiņas un iespējamās izzušanas tendences, jāpārbauda citas potenciālās atradnes, jāprecizē populācijas lielums. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Bugseed – Corispermum intermedium. It is a species with a narrow range, considered endemic to the eastern Baltic Sea region. In the literature, the species is often not separated or even determined incorrectly as the similar Siberian species Corispermum pallasii; therefore, the distribution of the species is sometimes indicated as much wider, including Central and Western Europe. The species grows only in the coastal dune belt along the eastern coast of the Baltic Sea. In Latvia, the AOO is 13,272 km2, and the EOO – 100 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The largest percentage of C. intermedium localities is known in the Vidzeme coast with relatively rich populations. It is likely that the distribution of the species is decreasing. Since C. intermedium is an annual species typical of dunes, a highly dynamic habitat, annual fluctuations in the number of individuals occur. Approximately 50% of the localities are in protected areas: the “Piejūra” and “Bernāti” Nature Parks, the “Vidzemes akmeņainā jūrmala” and “Randu pļavas” Nature Reserves. The species grows mainly in embryonic dunes and grey dunes. The species is threatened by habitat degradation due to excessive trampling and other modifications, and genetic erosion – the species hybridises with the non-native C. pallasii, which can form relatively large populations in disturbed dune habitats. To conserve C. intermedium, a good practice for restoring and preserving dune habitats is required. It is necessary to survey the localities and specify the population size and distribution dynamics. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
