Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–20 cm augsts lakstaugs. Labvēlīgos apstākļos var būt daudzgadīgs. Stublājs trausls, ļogans (ūdens formai – peldošs), kails, parasti bagātīgi dihotomiski zaro. Lapas uz stublāja sēdošas, sulīgas, lineāri lancetiskas vai lāpstveidīgas, līdz 1,5 cm garas. Ziedi balti, pa 2–5 vienpusējos rituļos stublāja vai zaru galā. Pie katra zieda ir divas zaļas un olveidīgas augšlapas, kas atgādina kauslapas. Auglis – trīsvāršņu pogaļa ar trim melnām sīkkārpainām nierveida sēklām. Zied no jūnija līdz augustam (Kabucis 2003). Raksturīga pseidokleistogāmija. Vairojas ar sēklām, reti veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023), taču avotos ar ūdens straumi var tikt aiznestas arī tālāk.
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikas R daļā, Āfrikas Z un A daļā, Āzijas ZA daļā (Govaerts 2024). Igaunijā diezgan bieži sastopama Z daļā, Baltijas jūras tuvumā un salās, retāk – D daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā suga reti sastopama R daļā (Rasiņš et al. 1993). Latvijā reti sastopama suga, galvenokārt jūras tuvumā, kaut gan zināmas arī savrupas atradnes iekšzemē (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 9795 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. EOO ir samazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Kabucis 2003). Nav jaunāko datu par daudzām līdz 1991. gadam atrastajām atradnēm. 2022. un 2023. gadā pārbaudot agrāk zināmās atradnes Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, suga netika atrasta nevienā no tām.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Šobrīd par lielāko daļu atradņu nav datu, kas apstiprinātu sugas esību šajās vietās. Lielākā vēsturiskā atradne atradās dabas liegumā “Randu pļavas”, taču 2022. gadā suga tajā netika atrasta, lai gan sugai piemērotas dzīvotnes tur ir joprojām. Suga netika atkārtoti atrasta arī vairākās atradnēs Ziemeļkursas un Alūksnes augstienē. Ziemeļkursas augstienē dzīvotnes ir joprojām piemērotas avota montijai, bet Alūksnes augstienē avoksnājs ir aizaudzis ar parasto vīgriezi Filipendula ulmaria un vairs nav sugai piemērots. Pēdējo reizi Latvijā suga konstatēta 2016. gadā Daugavgrīvā (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug slapjās, vāji līdz vidēji skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir vājš konkurents un aug vietās ar skraju augāju. Nepieciešami nelielas intensitātes traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Eiropā tā galvenokārt ir avotu suga (Chytrý et al. 2020). Latvijā avota montija aug nelielās grupās avoksnājos, gar avotstrautu krastiem, avotu purvos, kā arī lagūnu krastos un pārplūstošās vietās mitros smiltājos jūras tuvumā (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Avoksnājos un avotu purvos sugu apdraud susināšana. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), un ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018). Dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā sugas dzīvotnēs ieviešas augstie lakstaugi, un tās vairs nav piemērotas avota montijai. Lagūnu krastos sugu potenciāli apdraud lagūnu hidroloģiskā režīma pārveidošana, apsaimniekošanas mazināšana vai pārtraukšana, iejaukšanās krasta ģeoloģiskajos procesos (Laime 2013).
Aizsardzība. Vairums atradņu atrodas ĪADT: dabas liegumos “Ovīši”, “Ances purvi un meži”, “Raķupes ieleja”, “Randu pļavas”, “Vecdaugava”, dabas parkā “Engures ezers”, Gaujas Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlami sugas izplatības pētījumi, populācijas lieluma novērtējums un sugai atbilstoša mitrāju apsaimniekošana dabas liegumā “Randu pļavas”. Nav pieļaujama susināšana un mežizstrāde sugas atradnēs.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Blinks – Montia fontana. A rare species in Latvia, found mainly near the Baltic Sea, although isolated inland localities are known. The EOO is 9,795 km2, and the AOO – 36 km2. The EOO has decreased. There are no recent data on many localities recorded before 1991. The population size and population dynamics in Latvia have not been studied. Currently, there are no recent records from most sites. The species was last recorded in 2016. The largest previously known subpopulation was in the “Randu pļavas” Nature Reserve; however, in 2022 the species was not found there, although suitable habitats still exist. M. fontana was also not found in several earlier recorded localities in the Ziemeļkursa Upland and the Alūksne Upland. M. fontana grows in small groups in springs and spring mires, on the shores of lagoons and wet sandy beaches. The species is a poor competitor and grows in sparse vegetation. In springs and spring mires, the species is threatened by drainage, the impact of which is exacerbated by climate change. On the shores of lagoons, it is potentially threatened by changes in the hydrological regime, reduction or cessation of management, and interruption in natural coastal processes. Most localities have been recorded in protected areas, such as the “Ovīši”, “Ances purvi un meži”, “Raķupes ieleja”, “Randu pļavas” and “Vecdaugava” Nature Reserves, the “Engures ezers” Nature Park and the Gauja National Park. Studies of the distribution of M. fontana, its population size and appropriate wetland management in the “Randu pļavas” Nature Reserve are needed. Hydrological modifications in the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
