Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 20–55 cm augsts lakstaugs ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju. Lapas lineāri lāpstveidīgas vai lineāras, ar matiņiem, 3,5–8,5 cm garas, 4–7 mm platas. Lapas pamats izstiepti sašaurināts. Uz stublāja lapu pāri novietoti attālu. Ziedi sīki, iegarenā, parasti ļoti blīvā ziedkopā stublāja vai zaru galā. Parasti sastopami divmāju augi ar nodalītiem putekšņlapu un augļlapu ziediem. Ziedi zaļgandzelteni, pušķos pa 5–12, vainaglapas veselas, ļoti šauras. Vainaglapas nadziņš ausains, platāks nekā plātne. Kauslapas saaugušas īsā stobriņā, īsākas nekā vainaglapas. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis – iegarena, gandrīz lodveidīga pogaļa ar sešiem atstāvošiem zobiņiem. Zied jūlijā, augustā (Jankevičienė et al. 1993; Gavrilova 1999; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta galvenokārt Austrumeiropā, retāk Centrāleiropas A daļā. Areāls sniedzas līdz Sibīrijai, Mongolijai un Ķīnas ZR daļai (Govaerts 2024). Atradnes Baltijas jūras piekrastē atrodas uz sugas areāla ZR robežas. Latvijā suga sastopama ļoti reti, tikai Piejūras zemienes Kurzemes R piekrastē (Gavrilova 1999; Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1230 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav. No piekrastes biotopu speciālā monitoringa rezultātiem var secināt, ka suga aug izklaidus, neveido lielas audzes. Prognozējams, ka populācija mazināsies, jo mainās augāja struktūra pelēkajās kāpās, piemēram, Papē un dienvidos no Liepājas (Tjarve, Laime 2018). Jānovērtē faktiskais sugas populācijas lielums Latvijā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga pārsvarā sastopama klajās piejūras kāpās (pelēkajās kāpās un priekškāpās), vietām arī starpkāpu ieplakās un kāpu zālājos (Gavrilova 1999; Kabucis 2003; Laime 2010). Eiropas austrumos tā ir viena no raksturojošām sugām smilšainu stepju augu sabiedrībās (Dulepova et al. 2018).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm jūras krastā. Sīkziedu plaukšķeni nelabvēlīgi ietekmē invazīvās un ekspansīvās sugas, kā arī pārmaiņas augāja struktūrā un sugu sastāvā dabiskās sukcesijas gaitā. Viena no apdraudētākajām sugas atradnēm ir piekrastē Papē, kur konstatētas visas minētās ietekmes.
Aizsardzība. Daļa zināmo atradņu atrodas ĪADT: dabas parkos “Pape” un “Bernāti”, dabas liegumā “Užava” u. c., taču tas negarantē sugas aizsardzību, jo ĪADT notiek intensīva tūrisma un rekreācijas attīstīšana, kas būtiski mazina sugas dzīvotņu kvalitāti un platību.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai mazinātu antropogēno ietekmi konkrētos piekrastes posmos, jāplāno efektīva piekrastes aizsardzība un šie plāni jāīsteno. Jāapsaimnieko pelēkās kāpas un zālāji, mazinot koku un krūmu īpatsvaru un ierobežojot ekspansīvās un invazīvās augu sugas, piemēram, smiltāja kāpukviesi Leymus arenarius un krokaino rozi Rosa rugosa. Aktualizējot dabas parka “Pape” dabas aizsardzības plānu, īpaša uzmanība jāvelta sīkziedu plaukšķenes atradnēm. Jāizstrādā Latvijas pelēko kāpu aizsardzības plāns, kurā jāiekļauj reto augu sugu atradņu aizsardzība. Jāinformē iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Silene borysthenica is very rare in Latvia, found only in the coastal area in western Latvia. The EOO is 1,230 km2, and the AOO – 84 km2. The population size is unknown. The population may decrease, as the vegetation structure in the grey dunes, e.g., in Pape and south of Liepāja, is changing significantly. The species grows as scattered individuals and occurs mainly in open coastal dunes, as well as in inter-dune depressions and dune grasslands. The threats are the degradation and transformation of ecosystems due to the expansion of tourism and recreation areas, sports and leisure activities on the seashore, invasive and expansive species, changes in the vegetation structure and species composition due to natural succession. Some of the species’ localities occur in protected areas, e.g., the “Pape” and “Bernāti” Nature Parks and the “Užava” Nature Reserve, but this does not guarantee the protection of the species if proper regime and management are not ensured. Effective coastal protection planning and implementation of these plans are necessary. Grey dunes and grasslands should be restored by reducing tree and shrub overgrowth and eradicating expansive and invasive plant species, such as Leymus arenarius and Rosa rugosa. When updating the site management plan for the “Pape” Nature Park, special attention should be paid to S. borysthenica habitats. It is important to assess the actual population size and conduct population monitoring.
Literatūras saraksts
