Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–90 cm augsts, zilganzaļš, kails lakstaugs. Stublāji vairāki, pacili, veltniski. Lapas pretējas, sēdošas, šauri lāpstveidīgas, 3–8 cm garas. Ziedi vidēji lieli, nokareni vai horizontāli atstāvoši šaurā, stāvā vai noliektā vienpusējā ziedkopā. Kauss šauri zvanveidīgs, uzpūsts, 9–12 mm garš, ar desmit galvenajām dzīslām. Vainaglapas zaļgandzeltenas vai zaļganbaltas. Auglis – muciņveidīga, 6–8 mm gara, stāva pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā (Gavrilova 1999; Kabucis 2003).
Izplatība. Suga izplatīta Centrāl- un Austrumeiropā, Rietumāzijā, mēreni siltajā un mērenajā joslā (Chater, Walters 1964; Gavrilova 1999; Bojnanský, Fargašová 2007). Baltijas valstīs - reti un nevienmērīgi (Jankevičienė et al. 1993). Lietuvā suga sastopama DR daļā, kur aug galvenokārt sausos priežu mežos, mežmalās un ar viršiem apaugušās nogāzēs (Rašomavičius 2021). Igaunijā - reti DA daļā (Kukk et al. 2020). Pleskavas apgabalā Krievijā nevienmērīgi – galvenokārt Z daļā, dažas atradnes D daļā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā vērojama ļoti reti, galvenokārt Rīgā, Daugavpilī un to apkārtnē. 2024. gadā suga atrasta vairākās vietās Sedas un Valkas apkārtnē (Dabasdati.lv 2024). Latvijā suga sasniedz areāla ZR robežu (Gavrilova 1999; Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 15 905 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Latvijā pēdējos 30 gados EOO ir mainījies, mazinoties izplatībai Rīgas apkārtnē, bet palielinoties valsts DA un ZA daļā. Nav datu par vēsturiskām atradnēm Tukuma apkārtnē (tur suga pēdējo reizi konstatēta 1852. gadā (Табака 1977)), Lēdurgā (1927) un Alotenē (1971) (Kabucis 2003). Nav veikta vēsturisko atradņu izpēte dabā un jaunu atradņu mērķtiecīga meklēšana Rīgā un tās apkārtnē, taču, izstrādājot dabas aizsardzības plānus ĪADT Rīgā un tās apkārtnē (dabas parks “Piejūra”, dabas liegums “Garkalnes meži”, aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” u. c.), kur ir sastopamas sugai piemērotas dzīvotnes, jaunas atradnes nav konstatētas. Daugavpilī un tās apkārtnē pretēji – jauno atradņu skaits ir palielinājies. Daugavpilī suga pirmo reizi atrasta sausos, skrajos priežu mežos. Šobrīd zināmas vairāk nekā 20 atradnes Križu, Stropu, Ķīmiķu mikrorajona apkārtnē. Pilsētā suga turpina izplatīties – atkārtoti inventarizējot atradnes, tā atrasta visās agrāk zināmajās atradnēs, kā arī atklātas vairākas jaunas. Suga bieži konstatēta vietās ar stipru antropogēno slodzi (Evarts-Bunders u. c. 2015).
Populācija. Latvijā un Baltijas valstīs nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Kopējais atradņu skaits Latvijā ir neliels, aptuveni 30, tās galvenokārt koncentrējas Daugavpilī un tās apkārtnē. Indivīdu skaits atradnēs ir neliels, no atsevišķiem augiem līdz nelielām grupām.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās, galvenokārt kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Eiropā suga aug Eirosibīrijas sausajos termofilajos kontinentālajos stepju joslas priežu mežos (Pyrolo-Pinetea sylvestris) un sausos smiltāju zālājos (Koelerio-Corynephoretea canescentis) (Mucina et al. 2016). Latvijā tā sastopama sausos priežu mežos, sausos zālājos un iekšzemes kāpās, kā arī uz dzelzceļa uzbērumiem, ceļmalās, atmatās un citās ruderālas vietās. Iekšzemes kāpās suga sastopama galvenokārt smilšainās nogāzēs, reizēm kopā ar citu retu sugu – ausaino plaukšķeni Silene otites.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība. Daugavpilī suga bieži sastopama antropogēni ietekmētās vietās, tādēļ to ietekmē ar pilsētvidi saistītas dzīvotņu pārmaiņas.
Aizsardzība. Aptuveni 10% atradņu ir ĪADT – dabas parkos “Silene” un “Daugavas loki” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro ietekmējošie faktori katrā atradnē, jāpārbauda citas potenciālās atradnes. Jānodrošina piemēroto dzīvotņu saglabāšana, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, – zālāju apsaimniekošanu, krūmu izciršanu, uzturot dzīvotnes klajas.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Yellow-green catchfly – Silene chlorantha. Very rare in Latvia, found mainly in Riga, Daugavpils and their surroundings; in 2024 it was found in the vicinity of Seda and Valka. The EOO is 15,905 km2, and the AOO – 44 km2. The EOO has changed over the past 30 years, as the species distribution has decreased in the vicinity of Riga, while increasing in south-eastern and north-eastern Latvia. There are no recent data on earlier recorded localities near Tukums, Lēdurga and Alotene. The number of new localities in Daugavpils and its surroundings has increased. The population size in Latvia is unknown. The total number of localities is small, at approximately 30, most of them around Daugavpils. The number of individuals per site is small, from single plants to small groups. S. chlorantha grows in dry pine forests, dry grasslands, inland dunes, as well as on railway embankments, roadsides, fallow lands and weedy places. The threats are overgrowing due to natural succession and eutrophication, habitat changes due to anthropogenic load in urban environments and intensive forestry operations. Approximately 10% of the localities are in protected areas: the “Silene” and “Daugavas loki” Nature Parks and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. The population size, distribution dynamics and threats should be clarified; potential localities with suitable habitats should be examined. The preservation of habitats suitable for the species should be ensured by appropriate management (grassland management, clearing of shrubs and maintaining open habitats).
Literatūras saraksts
