Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs vai divgadīgs 20–60 cm augsts lakstaugs. Stublāji vairāki, stāvi, veltniski, augšdaļā kaili, zem mezgliem nedaudz lipīgi, lejasdaļā ar īsiem matiņiem. Lapas pretējas, lāpstveida, ar vāji izteiktu apmatojumu, 4,5–9 cm garas, 7–12 mm platas, vidējo un augšējo lapu žāklēs īsi neziedoši dzinumi. Divmāju augs. Ziedi sīki, skrajos pušķveida dihāzijos, kas veido saliktu ziedkopu, – piramīdu. Apakšējās seglapas zālainas, mala gaišāka, augšējās seglapas plēvjainas, vidū ar zālainu joslu. Ziedkāts parasti kails, garš. Kauslapas piecas, saaugušas īsā stobriņā, kailas, ar desmit neizteiktām galvenajām dzīslām. Vainaglapas zaļgandzeltenas, lineāras, veselas. Putekšņlapas desmit, garākas nekā vainags. Auglis – iegarena pogaļa, atveras ar sešiem atstāvošiem zobiņiem. Zied no maija līdz jūlijam (Gavrilova 1999; Kabucis 2003).
Izplatība. Suga izplatīta Rietum- un Centrāleiropā; Austrumeiropā ir tās dabiskās izplatības A robeža (Walters 1993; Gavrilova 1999; GBIF 2022). Eiropas dienvidos suga sastopama līdz Vidusjūras reģionam (GBIF 2022; Govaerts 2024). Baltijas valstīs sastopama nevienmērīgi – ļoti reti Igaunijā, Latvijā reti, tikai D daļā, savukārt Lietuvā samērā bieži, galvenokārt A un DA daļā (Jankevičienė et al. 1993; Kukk et al. 2020). Latvijā pārsvarā konstatēta Daugavpilī un tās apkārtnē, un sasniedz areāla ziemeļaustrumus. Sastopamības apgabals (EOO) ir 801 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Lai arī nav precīzu datu par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā pēdējos 30 gados, atradņu dati un herbārija materiāli liek secināt, ka atradņu skaits valstī mazinās. Sugai piemērotas dzīvotnes valstī ir plaši sastopamas, taču tā nav atrasta vairumā vēsturisko atradņu ārpus Daugavpils un tās apkārtnes – Koknesē, Rēzeknē, Dagdā un citur.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Kopējais atradņu skaits Latvijā ir neliels, tās koncentrētas Daugavpilī un tās apkārtnē. Daugavpilī visbagātīgākās atradnes zināmas Stropos, Mežciemā, Poguļankā, kur suga konstatēta smilšainās nogāzēs, sausos priežu mežos, sausās pļavās, atmatās. Bieži vien tā sausieņu dzīvotnēs kļuvusi par dominantu sugu un uzskatāma par visbiežāk sastopamo aizsargājamo sugu Daugavpilī. Suga bieži konstatēta vietās ar stipru antropogēno slodzi (Evarts-Bunders u. c. 2015). Daugavpilī un tās apkārtnē atradņu skaits ir palielinājies, tajā pašā laikā pēdējos 30 gados EOO ir būtiski mazinājies. Dati par vēsturiskajām atradnēm ārpus Daugavpils ir ļoti fragmentāri – tā atrasta tikai vienā atradnē pie Valles, savukārt citās vēsturiskajās atradnēs nav atkārtoti konstatēta. Arī izstrādājot dabas aizsardzības plānu vienīgajā ĪADT, kurā suga bija konstatēta – dabas parkā “Silene” –, suga netika atrasta (Krasnopoļska u. c. 2020).
Dzīvotnes un ekoloģija. Klaju, sausu, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Chytrý et al. 2018). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Herben et al. 2016). Sugas areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir sausieņu, tostarp klinšu, zālāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama galvenokārt sausos zālājos un klajās iekšzemes kāpās, kā arī skrajos, sausos priežu mežos. Tā sastopama dažādās saskarjoslās, arī ceļmalās, kā arī dzelzceļu uzbērumos un citās antropogēni ietekmētās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība. Daugavpilī suga bieži sastopama antropogēni ietekmētās vietās, kur sugu ietekmē dzīvotņu izmaiņas saistībā ar pilsētvidi, – rekreācijas aktivitātes, zemes lietojuma veidu maiņa.
Aizsardzība. Neviena no šobrīd zināmajām sugas atradnēm neatrodas ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Populācijas lielums un izplatības tendences Latvijā nav pētītas. Lai arī sugai nav drīzas izzušanas risku, atradnes ir koncentrētas ļoti šaurā sastopamības apgabalā un, lai arī ir noturīgas, sugu apdraud intensīvā cilvēka darbība pilsētvidē, tādēļ jāpārbauda atradnes, kas atrodas ārpus Daugavpils un tās apkārtnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Spanish catchfly – Silene otites. Rare in Latvia, found only in the southern part, mainly in Daugavpils and its surroundings. The AOO is 44 km2, and the EOO – 801 km2. In Daugavpils and its surroundings, the number of localities has increased, meanwhile the EOO in Latvia has significantly decreased. Data on earlier recorded localities outside Daugavpils are very scarce; in other parts of Latvia, the species was found only near Valle, but it has not been repeatedly found in other earlier recorded sites. The species grows on sandy slopes, in dry pine forests, dry meadows, fallow lands, and also in places with strong anthropogenic pressures. None of the currently known sites are located within protected areas. The species is affected by the overgrowth of suitable open and semi-open habitats, which is the result of natural succession and eutrophication, intensive forestry operations, intensive recreational activities and changes in land use. Although the species is not at risk of imminent extinction, the known subpopulations are concentrated in a small area, and although persistent, the species is threatened by intensive human activity in the urban environment. Therefore, it is necessary to examine the sites located outside Daugavpils and its surroundings, to clarify the population size and distribution dynamics of the species, as well as to clarify the threats.
Literatūras saraksts
