Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs, kails vai mēreni apmatots, 5–30 cm augsts lakstaugs ar pacilu stublāju. Stublāja lapas lineāras, 1–2 cm garas, apakšpuse bez rievas, sakārtotas mieturos. Mieturi blīvāki stublāja lejasdaļā, stublāja galotnes virzienā pakāpeniski kļūst īsāki un savstarpēji attāli. Ziedi skrajā dihāzijā stublāja galā. Kauslapas 3–4 mm garas. Vainaglapas aptuveni vienāda garuma ar kauslapām. Pogaļa olveidīga, garāka nekā kauss. Sēklas 1–1,5 mm, sāniski saspiestas, brūnas. Virsma gluda, matēta, apmale gaišbrūna līdz brūnganmelna, 0,2–0,3 mm plata, aptuveni divreiz šaurāka nekā sēkla. Zied pavasarī, vasaras sākumā (Ratter 1964; Bojnanský, Fargašová 2007; Priedītis 2014). Efemērs (Partzsch 2009).
Izplatība. Suga izplatīta Centrāleiropā un Ziemeļāfrikā, introducēta Austrālijā (Bojnanský, Fargašová 2007). Igaunijā pēdējās desmitgadēs nav atrasta, pēdējo reizi konstatēta 1957. gadā Līvas kapsētā (Kukk et al. 2020). Lietuvā izplatīta A daļā, sastopama arī Kauņas un Klaipēdas apkaimē (Jankevičienė et al. 1993). Latvijā zināmas trīs jaunas atradnes Daugavpils un Garkalnes apkārtnē. Saskaņā ar seniem literatūras datiem reģistrēta Liepājas apkārtnē (Jankevičienė et al. 1993). Sastopamības apgabals (EOO) ir 202 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Lielākās atradnes konstatētas Daugavpils apkārtnē. Vienā no atradnēm ir aptuveni 500, otrā – aptuveni 700 indivīdi. Atradnē dabas liegumā “Garkalnes meži” ir aptuveni 15 indivīdi (Krasnopoļska 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Kalcifīts, Eiropā sastopams smilšainās atklātās vietās un priežu mežos (Bojnanský, Fargašová 2007). Latvijā sastopams sausos virsājos, iekšzemes un pelēkajās kāpās, mežainās piejūras kāpās un ruderālās vietās zem elektrolīnijām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Mazinoties dabisko procesu vai cilvēku radīto traucējumu biežumam un intensitātei, dabiskās sukcesijas ceļā klajās kāpas aizaug un kļūst par mežiem vai virsājiem (Laime 2017). Lielais indivīdu skaits Daugavpils apkārtnē skaidrojams ar to, ka atradnes atrodas zem elektrolīnijām, kur augsne tiek periodiski frēzēta. Periodiska augsnes virskārtas frēzēšana neļauj teritorijai aizaugt un nodrošina sugai nepieciešamo atsegto augsni. Tajā pašā laikā aizsargājamajā teritorijā “Garkalnes meži” sugas atradne ir neliela, sausie virsāji aizaug ar priedēm, mazinās dzīvotnes piemērotība šai sugai (Krasnopoļska 2022).
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Spring spurrey – Spergula morisonii. Currently known from three localities near Daugavpils and Garkalne. According to old literature data, the species was recorded near Liepāja. The EOO is 202 km2, and the AOO – 12 km2. In Latvia, it occurs in dry heaths, inland dunes, grey dunes and disturbed habitats under power lines. As the intensity of natural or human-caused disturbances decreases, the dunes become overgrown and turn into forests or heaths. Overgrowth of suitable habitats adversely affects the survival and distribution of S. morisonii. The largest subpopulations have been found in two sites near Daugavpils (ca. 500 and ca. 700 individuals). The large number in this area can be explained by the occurrence under power lines, which are periodically milled. Periodic milling of the topsoil prevents overgrowing and provides the necessary open areas. The population in the “Garkalnes meži” Nature Reserve is small. Due to succession, the territory is overgrown with pine trees, with reduced suitability for S. morisonii. It is necessary to ensure the conservation of habitats suitable for S. morisonii by appropriate management measures, such as the removal of shrubs and young trees and maintaining open habitats with minor soil disturbance. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
